Vairāku skolu vadība atklātā vēstulē pauž atbalstu skolu tīkla reformas īstenošanai

Skolu vadības domubiedru grupa, reaģējot uz asajām diskusijām sabiedrībā par plānoto skolu tīkla reformu, sagatavojusi publisku vēstuli, paužot savus apsvērumus reformas atbalstam, aģentūru LETA informēja vēstules autori.

Skolu pārstāvji norāda, ka publiskajā telpā sarunās par skolu tīkla reformu tiek izmantoti apzīmējumi “liela skola” un “maza skola”, kas ir neskaidri un interpretējami. Savu redzējumu autori balsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajos kritērijos šo skolu nošķīrumam un savu viedokli attiecībā uz skolu tīkla reformu nepieciešamību attiecina uz “ļoti mazām skolām”. Par ļoti mazu skolu tiek uzskatīta izglītības iestāde, kur 1.-3.klasē ir mazāk par 22 bērniem, 4.-6.klasē – mazāk par 27 bērniem, bet 7.-9.klasē – mazāk par 27 bērniem.

Autoru ieskatā pastāvošais skolu tīkls šobrīd nenodrošina vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības iegūšanas un līdz ar to arī karjeras veidošanas iespējas visiem skolēniem jebkurā Latvijas reģionā. Tāpēc skolu tīkla sakārtošana, viņuprāt, ir objektīva nepieciešamība, ņemot vērā demogrāfisko un finansiālo situāciju valstī.

Vēstulē akcentēts, ka esošais skolu tīkls sadala jau tā ierobežotos profesionālos un cilvēkresursus izglītības sistēmā, liedzot saņemt kvalitatīvus izglītības pakalpojumus pēc iespējas vairāk skolēniem.”

“Ļoti mazās skolās nav iespējams nodrošināt reālajās vajadzībās balstītu mācīšanās pieredzes paplašinājumu ne skolēniem, ne skolotājiem, ierobežojot izglītības sistēmā iesaistīto izaugsmes potenciālu,” pauž izglītības nozares pārstāvji.

Viņi pārliecināti, ka ļoti mazās skolās nepietiekamo resursu dēļ nav iespējams īstenot mācīšanās organizācijas principus skolu pārvaldības praksē pretetēji izglītības pētījumos secinātajam un starptautisko organizāciju sniegtajām rekomendācijām.

Vēstules autori aicina Saeimu, Ministru kabinetu, IZM un Latvijas Pašvaldību savienību iesaistīties skolu tīkla reformas īstenošanā skolēnu nākotnes vārdā, darot to pēc būtības un neatliekot uz vēlāku laiku.

Vienlaikus autori mudina attīstīt valsts, pašvaldību un skolu partnerības modeli, kopīgi izstrādājot un īstenojot rīcības plānu identificēto risku novēršanai un kvalitatīvas, mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības iespējošanai ikvienam skolēnam Latvijā.

Pašvaldībām būtu jāsakārto transporta un ceļu infrastruktūra, lai skolēniem būtu iespēja nokļūt uz skolu tālāk no savas dzīvesvietas; lielākās skolās var būt augstāks mobinga un emocionālās vardarbības risks; ne visās skolās skolotājiem ir pietiekamas zināšanas un prasmes, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir dažāda veida mācīšanās grūtības; pašvaldībām ļoti mazu skolu skolotājiem ir jāpalīdz atrast darba iespējas citās izglītības iestādēs,” pausts vēstulē.

Kā vēstules autori norādīti Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns, Iecavas vidusskolas direktors Kārlis Kravis, Jaunciema pamatskolas direktore Inta Ozola, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, Privātās pamatskolas DOMDARIS direktora vietnieks Oskars Brikšis, Augšlīgatnes Jaunās sākumsskolas direktore Sanita Ungura, Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane, Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls, Iecavas vidusskolas direktora vietnieks Jānis Šķesteris, bijusī Raunas pamatskolas direktore Evija Pumpuriņa, Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Edīte Sarva.

Vēstules autori pārstāv dažāda profila skolas gan pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas – pilsētas un lauku teritorijas -, gan skolēnu skaita – lielas, vidējas un mazas skolas. Taču tas nenozīmējot, ka vēstulē paustais viedoklis ir vispārināms un attiecināms uz jebkuru izglītības iestādi jebkurā pašvaldībā, norāda autori.

LETA jau ziņoja, ka atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Tas nodrošināšot gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu atalgojumu, veicinot arī skolas autonomiju un nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, sola IZM.