Vērojot televizorā un interneta vietnēs XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nedēļas norises, ik dienas arī mājās sēdētājiem un līdzjutējiem emocijas un prieks! Kokļu mūzikas koncerts, simfoniskais koncerts, vērienīgais akordeonistu koncerts, mazie svētki Rīgas parkos un dārzos, ārzemju latviešu balsis! Kopkora ģenerālmēģinājuma laika apstākļu izraisītās klapatas, laika ziņu un notikumu atspulgi, satraukumi un bažas mijās ar gandarījumu par mūsu jaunās paaudzes spēku un izturību.
Kad uzrunāju lielā notikuma aculieciniekus, sajutu emocionālo atbalsi arī telefonsarunās.
Īsi un koncentrēti savas sajūtas par “zelta brīdi” dalībnieku gājienā pauda Svetlana Ziepniece, Tirzas pamatskolas direktore. Viņa savam kolektīvam svinīgajā gājienā bija “pa priekšu gājēja” un uzmundrinātāja.
“Jūtu lielu gandarījumu, neskatoties uz tiem dažādajiem ārējiem šķēršļiem, bez kuriem nebija iespējams iztikt. Reizēm bija arī bērnu inertums, gatavojoties ilgākā laika posmā šim notikumam. Bieži aktivitātes bija arī jāuzspiež, jāpanāk atsaucība. Tomēr galā tikām labi, jo grūtības taču norūda kolektīvu. Mūs pārstāvēja 19 dejotāji, no kuriem 3 dziedāja arī korī, un 3 kora meitenes, kopā 22 skolēni. Mūsu skola piedalījusies Rīgā dziesmu svētku estrādē svētkos arī 2005. un 2010. gadā. 2025. gada svētki bija lieliski noorganizēti. Koru un deju svētku skatēs Tirzas pašdarbniekiem piešķīra I pakāpes diplomu, tāpēc jau arī tikām Rīgā lielajā dziesmas un dejas pulcētajā straumē Latvijai tik nozīmīgajos svētkos. 2010. gadā deju kolektīvs “Tūdaliņš”, Ivetas Eidukas vadīts, saņēma laureāta diplomu un 2015. gadā koncertēja VEF Kultūras pilī. Arī mūsu kora diriģente Gunta Apine bija ar mums gājienā un klātienē varēja izbaudīt sava ieguldījuma gandarījumu, emocijas. Mūsu drošības garants bija šoferis Valdis Kļaviņš. Svētku gājienā un koncerta mēģinājumos jutāmies kā svētkiem piederoša, svarīga sastāvdaļa,” viņa saka.
Tirzas skolas mūzikas skolotāja un pagasta kora ilggadējā dziedošo balsu pavēlniece G.Apine dziesmu svētku laikā ir arī gavilējošā jubilāre. Dziesmu svētki viņai esot kā jubilejas torte, un apsveikumi arī īpaši. Viņa jūtot šo saplūšanas svētku sajūtu ar kolektīviem un klausītājiem, īpaši izejot klausītāju vidū, kad dziesmas plūst plaši un veļas tālu.
Arī Stāķu pamatskolas skolēni piepulcēti tirzmaliešu dziedātājiem. Skolotāja G.Apine arī atraisījusi skolēnu emocijas, smaidus un sveicienu mājienus, prieka saucienus, veidojot abpusēju komunikāciju, kas īpaši uzmundrina lauku bērnus. Aizkustinājuma asaras ir īpašas asaras, kuras nerodas tāpat vien. Tās izraisa patiess prieks un sajūtas, kad, liekas, apstājas laiks. Vai ilgi paliek prātā svētku virsdiriģenti, atkarīgs no daudziem faktoriem, un skolotāja S.Apine atgādina šos goda nesējus: galvenais virzītājs licies Edgars Vītols. Cerams, ka ar daudziem mūsu koristi atkal dzīvē svētku kopkoros satiksies, piemēram, ar Māri Sirmo, Airu Birziņu, Romānu Vanagu, Kasparu Ādamsonu, Ģirtu Ceplenieku, Mārtiņu Klišānu, Jevgēniju Ustinskovu. Kā tad nenosaukt arī izpildītās un atmiņās ierindotās kopdziesmas! Trīs Raimonda Paula komponētās: “Maza mana tēvu zeme,” “Tu esi Latvija,” “Veltījums dzejniekiem”, Ulda Marhilēviča “Seko saviem sapņiem”, Jāņa Aišpura “Tavs karogs”, Dumpinieku popurijs no Jura Kulakova, Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Gvido Lingas dziesmām.
Deju un kustību skolotāja Iveta Eiduka par savu kolektīvu saka visatzinīgākos vārdus. Viņas dzimtā ir kopā 9 dziedātāji un dejotāji, kas dejojuši gan savā dzimtajā pagastā, gan arī citās skolās. Iveta pati sākusi dejot Tirzas skolā pie skolotājas Guntas Šauriņas un vēlāk Lizuma vidusskolas kolektīvā. Šajos svētkos deja “Puiši meitas apsūdzēja” bērniem likusies vissarežģītākā, kuru dejojot arī saņemtas vispozitīvākās emocijas. Lielu uzmanību dejotājiem prasījusi dejas rakstu veidošana pārējo dejotāju fonā. Deju virsvadītāja novadā Zane Meiere visu deju apguves laikā bijusi ļoti pretimnākoša un zinoša virsvadītāja.
Kā būtu, ja Tirzas pamatskolas dejotājiem un dziedātājiem visu laiku līdzās nebūtu pavadošā persona Lelde Jēgere? Sadzīviskās rūpes, dažādi neparedzami sīkumi, kas var traucēt plānotajam režīmam, – viss uz Leldes pleciem. Viņa pārzinājusi Tirzas skolēnu autobusa pārvietošanās grafikus. Ciešā “sazobē” ar šoferīti Valdi atbildējusi par bērnu drošību un uzvedību. Valdis jau iepriekš sava darba gaitās vadājis dziesmu svētku pieaugušo kolektīvu trijos svētkos, un šī reize ar dalībniekiem – skolēniem jau ceturtā.
Uzrunāju vairāku svētku dalībnieku, mājās palicēju ģimenes locekļus. Līdzi jušana nav pametusi, gan sazinoties, gan vērojot notikumus plašsaziņas līdzekļos. Kusiņu ģimenes emocijas ir līdzīgas ar citu vecāku izjusto. Tirzas skolēni ļoti lepojušies ar skaistajām svētku formām. Meitenēm ļoti paticis viss repertuārs, sevišķi Renāra Kaupera “Mana dziesma” un Jāzepa Vītola “Gaismas pils”.
Rūta Kusiņa pēc dziesmu svētkiem ciemojas Maķedonijā pie draugiem un atsūtījusi savu atmiņu dzirksteli: “Svētki – atmiņu pilni! Daudziem ir dažāda pieredze, reizēm saulaina, lietaina un pat vējaina, bet mums tika nedaudz no visa! Laika apstākļi mums neliedza visiem kopā forši pavadīt laiku. Pirmais koncerts man vienmēr paliks atmiņā. Lietus gāza, bet koncertu turpinājām! Smiekli, jaunu draugu iegūšana, sajūtas, kas paliks atmiņā.”
Cauri visām sarunām un emocijām skan tā paaudžu pārmantojamības sajūta, kura ir dzinējspēks būt pašdarbnieku pulkā, būt savas zemes patriotam un iet pa iemīto taku no audžu audzēm uz nākotnes svētkiem.
Arī Olitas Priedes vecāki interesi par deju un dziesmu nodevuši nākamajai paaudzei. Nekādas īslaicīgas neērtības nav likušās nozīmīgas. Kad no karstā stadiona laukuma klājuma kājās caur deju pastaliņām sūcies karstums, tad licies, ka jādejo tikpat kā uz karstas pannas. Tas devis spēku un gandarījumu, un griba tiekties uz nākamajiem dziesmu un deju svētkiem ir spēcīga.
Nekas jau nebeidzas, ja dvēselē mājo mīlestība uz Latviju, tās kultūru un mākslu!
