Daukstu komanda “Jaktskalniņš” mednieku festivālā “Minhauzens” iegūst trešo vietu

Latvijas mednieku festivāls “Minhauzens” ir svētki, kas jau 24 gadus kopā pulcē ne tikai medniekus, bet arī viņu radus, draugus, līdzjutējus un ģimenes locekļus. Tas ir viens no gaidītākajiem gada notikumiem tiem, kurus vieno viena aizraušanās – medības, un šogad tas notika ar devīzi “Minhauzens nemelo un uzvar godīgi!” par tēmu “21.gadsimta vilku sagaudošanās” Saldus novada Smuku muižā.

Šogad festivālā piedalījās 57 komandas, arī divas no Gulbenes novada. Daukstu komanda “Jaktskalniņš” kāpa uz goda pjedestāla trešās vietas pakāpiena, savukārt Lejasciema komanda “Lejasciems SS Naglie Putni” ierindojās devītajā vietā.

“Jaktskalniņa” komandas kapteine Jolanta Kuprovska “Dzirkstelei” pauda, ka sen nebija izjustas tik pacilātas emocijas un svētku sajūtas. “Neskaitot līdzjutējus un bērnus, uz sacensībām šogad devāmies 20 cilvēku sastāvā un piedalījāmies visās 13 disciplīnās. Šogad gan loka šaušana un nažu mešana bija apvienotas vienā disciplīnā “Medī indiāņi”, kurā mums izdevās iegūt otro vietu. Tas gan mums drusciņ “iegrieza”, jo mūsu Dmitrijs Briedis nažu mešanā bija pirmais, bet Dainis Cepulis loka šaušanā ieguva trešo vietu. Līdz ar to kopsummā nācās samierināties tikai ar vienu otro vietu. Jauniešiem atsevišķu sacensību nebija, bet sacensībās “Ņiprais sivēns” varēja piedalīties arī jaunieši no 12 gadu vecuma. Šajās sacensībās mūsu komandas pārstāve Beāte Goba izcīnīja otro vietu, un daiļā dzimuma pārstāves starp kungiem bija tikai dažas. Ļoti labi startēja arī mūsu makšķernieki Einārs Kuprovskis un Ingus Sāvičs, iegūstot otro vietu. Šoreiz vērtēja nevis zivju kopējo svaru, bet gan garumu, un mūsējiem tas sasniedza 1,55 metrus, no pirmās vietas atpaliekot vien par 16 centimetriem. Jāpiebilst, ka pie zivīm tika tikai deviņas komandas no 57. Interesanta disciplīna bija “Buļļu eksperts”, kurā no 80 metriem ar binokli bija jāvēro buļļa ragi, kuri parādās pāris reizes uz 40 sekundēm. Pēc tam dalībniekam tie jānovērtē: žuburu skaits, vecums, “rozes” un vēl nez kas. Vārdu sakot, vai tas ir medījams vai saudzējams, un ar to kā devītais ļoti labi tika galā mūsu Uldis Bērziņš. Savukārt lejasciemietis Jānis Naglis no komandas “Lejasciems SS Naglie Putni” ar savu pieredzi mūs apsteidza un ierindojās sestajā vietā. Visus gadus mūsu abas komandas sacenšas savā starpā, un vienmēr mēs turamies kaut kur blakus. Arī visi klasiskie šāvēji mums startēja samērā veiksmīgi, bet nedaudz patraucēja tas, ka šajos datumos Polijā noritēja Eiropas čempionāts “šķīvjos” un daudzi labākie šāvēji bija tur,” teica Jolanta.

Salīdzinot ar citām reizēm, šogad bija samērā neliels komandu skaits. Parasti tas ir virs 80-90, taču sacensību garu tas nemazināja.

“Šogad bija ļoti labi noorganizētas sacensības. Ierodoties tur, bija sajūta, ka visi ir gaidīti un par visu ir padomāts. Līdzjutēji un bērni varēja piedalīties dažādās aktivitātēs, un mūsu Kristaps Rubļevskis sacensībās “Mini Minhauzens” ieguva otro vietu. Atklāšanas gājienā visi mēģināja atdarināt to 21.gadsimta vilku sagaudošanos un netrūka ne emociju, ne jautrības – kurš nu atraktīvāk, kurš skaļāk, kurš emocionālāk vai pat teatrāli. Tomēr pašās lielākās emocijas bija apbalvošanā. Līdz tai netika atklāti dažu disciplīnu rezultāti. Un mēs vietas sarēķinājām tikai aptuveni, bet sapratām, ka vajadzētu būt sešniekā. Bet, godīgi sakot, paši jutāmies pārsteigti, ka bijām trešie, un tad gan emocijas sita augstu vilni – līdz pat asarām! Sešniekā jau mēs esam bijuši daudzus gadus un nu tad beidzot trešie – tas bija vareni! Kaut kur jau blakus stāvēja arī veiksme, bet komandas darbs arī tika paveikts godam. Ir jāgaida tagad nākamās sacensības, jo “Minhauzens” mums visiem ir kā pozitīvas enerģijas lādiņš visam gadam,” teica J.Kuprovska.

Vēl nav izlemts, kur notiks nākamais festivāls, tomēr tas noteikti būs, un Latvijas Mednieku asociācija gaida priekšlikumus no medniekiem un to atbalstītājiem par iespējamo norises vietu. Tāpat ir izskanējusi doma, ka tas varētu notikt nedaudz citā laikā, kā ierasts, bet tam jau vēl vesels gads priekšā. Kā teiktu pats Minhauzens, kurš nekad “nemelo”, – pa gadu briedim ķiršu koks uz pieres var izaugt no iešautā kauliņa.