Divpadsmit Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominācijas saņēmusi daudzsēriju filma “Padomju džinsi”

Ceturtdien, 4. janvārī, plkst. 11.00 “BBstudios” paviljonā Rīgā, Vagonu ielā 16, tika izziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti.

Divpadsmit Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominācijas saņēmusi daudzsēriju filma “Padomju džinsi”, aģentūru LETA informēja balvas pārstāve Dace Čaure.

Savukārt deviņas nominācijas piešķirtas spēlfilmai “Melnais samts”, bet nominācijām bagātākā dokumentālā filma ir “Latvijas kods. Einaratīvs”, kas pretendē uz balvu sešās kategorijās.

Kategorijā “Labākā pilnmetrāžas filma” par uzvaru sacentīsies Aiks Karapetjans ar filmu “Bezkaunīgie”, Ināra Kolmane ar kinolenti “Mātes piens”, Liene Linde ar filmu “Melnais samts”, Elza Gauja ar kinodarbu “Pastkarte no Romas” un Juris Poškus ar filmu “Saule spīd 24 stundas”.

Balvai kategorijā “Labākā īsmetrāžas spēlfilma” izvirzīta Anna Ansones filma “Can’t Help Myself”, Daniila Silova filma “Katastrofa”, Ievas Norveles kinodarbs “Mirū iemīlas”, Armanda Zača kinolente “Resistance is Futile”, kā arī Uģa Oltes filma “Upurjērs”.

Par uzvaras lauriem kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma” sacentīsies Vitālija Manska, Jevhena Titarenko filma “Austrumu fronte”, Elitas Kļaviņas filma “Iļģuciema māsas”, Dāvida Ernštreita kinodarbs “Patrīcija”, Martas Hercas filma “Mēs tikai tagad sākam” un Staņislava Tokalova dokumentālā filma “Viss būs labi”.

Kategorijā “Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma” nominēta Ivara Zviedra filma “Kaprači”, Renātes Saulītes kinodarbs “Ksenija”, Betijas Zvejnieces filma “Latvijas kods. Einaratīvs”, režisoru Mārča un Laura Ābeles filma “Latvijas kods. Pilnmēness serenāde”.

Par gada labākās animācijas filmas titulu sacentīsies Lindas Stūres filma “Beigu beigas”, Daces Rīdūzes kinodarbs “Kājām gaisā”, Indras Sproģes filma “Kur manas atslēgas?”, Jāņa Cimmermaņa animācijas filma “Lielais Indriķis” un Rozes Stiebras filma “Sirds likums”.

Balvai kategorijā “Labākā daudzsēriju filma” nominēta Oskara Rupenheita, Martas Elīnas-Martinsones, “Papa Chi”, Karapetjana, Edgara Kaupera un Mārtiņa Grauda filma “Kolektīvs”, Vlada Kovaļova filma “Nelūgtie viesi”, Tokalova un Jura Kursieša filma “Padomju džinsi”.

Par labākās debijas filmas godu sacentīsies Ansones filma “Can’t Help Myself”, Reiņa Ūbeļa filma “Dragūni”, Ronalda Mežmača kinodarbs “Elpot zem ūdens”, Zvejnieces filma “Latvijas kods. Einaratīvs” un Hercas filma “Mēs tikai tagad sākam”.

Balvai kategorijā “Labākā studentu filma” nominēta Kaupera filma “Balto kuģu sirdis”, Dāvja Gaujas filma “Dusa”, Ilzes Ances Kazakas kinodarbs “Gruzis”, Saulītes filma “Ksenija”, Emīlijas Karetņikovas kinodarbs “Mana bērnības ķermeņa atzīšanās” un Roberta Vanaga filma “Ziemeļpols”.

Kategorijā “Labākais scenārists” nominēta Zvejniece par filmu “Latvijas kods. Einaratīvs”, Karetņikova un Līga Gaisa par filmu “Mana bērnības ķermeņa atzīšanās”, Linde par kinofilmu “Melnais samts”, Teodors Markovs, Tokalovs un Valdemars Kalinovskis par daudzsēriju filmu “Padomju džinsi”, kā arī Tokalovs un Valdis Celmiņš par filmu “Viss būs labi”.

Par gada labāko spēlfilmas režisora godu sacentīsies Karapetjans par filmu “Bezkaunīgie”, Kolmane par kinolenti “Mātes piens”, Poškus par filmu “Saule spīd 24 stundas”, Linde par filmu “Melnais samts”, Tokalovs un Kursietis par daudzēriju filmu “Padomju džinsi”.

Balvai kategorijā “Labākais spēlfilmas operators” nominēts Aleksandrs Grebņevs par darbu filmā “Pastkarte no Romas”, Dāvids Smiltiņš par darbu filmā “Melnais samts”, Elīna Matvejeva par darbu filmā “Elpot zem ūdens”, Jurģis Kmins par darbu filmā “Bezkaunīgie” un Celmiņš par darbu filmā “Padomju džinsi”.

Kategorijā “Labākā aktrise galvenajā lomā” nominēta Anta Aizupe par darbu filmā “Upurjērs”, Ērika Eglija-Grāvele par darbu filmā “Mana brīvība”, Indra Burkovska par darbu filmā “Pastkarte no Romas”, Inga Tropa par darbu filmā “Melnais samts” un Maija Doveika par darbu filmā “Mātes piens”.

Balvai kategorijā “Labākais aktieris galvenajā lomā” nominēts Andris Keišs par darbu filmā “Saule spīd 24 stundas”, Jānis Jarāns par darbu filmā “Pastkarte no Romas”, Kaspars Dumburs par darbu filmā “Elpot zem ūdens”, Kārlis Arnolds Avots par darbu filmā “Padomju džinsi” un Lauris Dzelzītis par darbu filmā “Katastrofa”.

Par gada labākās aktrises otrā plāna lomā godu sacentīsies Elīna Vaska par darbu filmā “Mātes piens”, llze Ķuzule-Skrastiņa par darbu filmā “Mana brīvība”, Jana Ļisova par darbu filmā “Elpot zem ūdens”, Rēzija Kalniņa par darbu filmā “Nelūgtie viesi” un Sabīne Tīkmane par darbu filmā “Melnais samts”.

Kategorijā “Labākais aktieris otrā plāna lomā” nominēts Keišs par darbu filmā “Padomju džinsi”, Darjus Meškausks par darbu filmā “Mana brīvība”, Gregors Laķis par darbu filmā “Bezkaunīgie”, Igors Šelegovskis, kā arī Valentīns Novopoļskis par darbu filmā “Padomju džinsi”.

Par gada labākā mākslinieka titulu sacentīsies Aldis Meinerts par darbu filmā “Bezkaunīgie”, Alģirds Garbačiausks par darbu filmā “Mātes piens”, Jurģis Krāsons par darbu filmā “Mana brīvība”, Laura Dišlere un Zanda Landrāte-Bedrīte par darbu filmā “Padomju džinsi”, kā arī Mārtiņš Straupe un Jāgups Romets par darbu filmā “Neredzamā cīņa”.

Kategorijā balvai “Labākais kostīmu mākslinieks” nominēta Evija Džonsone par filmu “Mātes piens”, Ilze Grickus par filmu “Jaunais norm”, Jānuss Vahtra un Berta Vīlipsone par “Neredzamo cīņu”, Liene Bite par filmu “Padomju džinsi” un Liene Dobrāja par darbu filmā “Melnais samts”.

Kategorijā “Labākais grima mākslinieks” par uzvaru sacentīsies Gunda Zvirbule ar filmu “Mātes piens”, Ilona Zariņa ar filmu “Melnais samts”, Lara Pudovska ar filmu “Nelūgtie viesi”, Maija Gundare ar filmu “Padomju džinsi” un Zane Žilinska ar filmu “Elpot zem ūdens”.

Uz gada labākā dokumentālās filmas režisora godu pretendē Zvejniece ar filmu “Latvijas kods. Einaratīvs”, Kļaviņa ar filmu “Iļģuciema māsas”, Herca ar filmu “Mēs tikai tagad sākam”, Tokalovs ar filmu “Viss būs labi”, Manskis un Titarenko ar filmu “Austrumu fronte”.

Kategorijā “Labākais dokumentālās filmas operators” nominēts Aivars Šaicāns par darbu filmā “Ksenija”, Baiba Kļava par darbu filmā “Iļģuciema māsas”, Dāvids Smiltiņš un Arvis Belovs par darbu filmā “Latvijas kods. Einaratīvs”, Titarenko un Ivans Fomičenko par darbu filmā “Austrumu fronte”, kā arī Celmiņš par darbu filmā “Viss būs labi”.

Par gada labāko animācijas filmas režisora godu sacentīsies Dace Rīdūze par filmu “Kājām gaisā”, Sproģe par filmu “Kur manas atslēgas?”, Cimmermanis par filmu “Lielais Indriķis”, Stūre par filmu “Beigu sākums” un Stiebra par filmu “Sirds likums”.

Kategorijā “Labākais animācijas filmas mākslinieks” balvai nominēts Aleksejs Naumovs par filmu “Sirds likums”, Ilze Dambe-Dzelme par kinodarbu “Kājām gaisā”, Stūre par filmu “Beigu beigās”, Maija Riekstiņa, Gita Šmite un Kaspars Maračkovskis par filmu “Kur manas atslēgas?” un Mārtiņš Putniņš par filmu “Lielais Indriķis”.

Par gada labākā komponista godu sacentīsies Deniss Paškevičs par darbu filmā “Mēs tikai tagad sākam”, Edgars Šubrovskis par darbu daudzsēriju filmas “Kolektīvs” sērijā “Kristīne”, Ivars Arutjunjans par darbu filmā “Bezkaunīgie”, Raimonds Tiguls par darbu filmā “Mātes piens” un Valts Pūce par darbu filmā “Sirds likums”.

Kategorijā “Labākais skaņu režisors” nominēts Aleksandrs Vaicahovskis par filmu “Kur manas atslēgas?”, Edvards Broders par filmu “Ziemeļpols”, Ernests Ansons par filmu “Can’t Help Myself”, Ģirts Bišs par filmu “Beigu beigas” un Pēteris Pāss par filmu “Mana bērnības ķermeņa atzīšanās”.

Par gada labāko montāžas režisora godu sacentīsies Dāvis Gauja un Zvejniece par filmu “Latvijas kods. Einaratīvs”, Ieva Veiverīte un Linde par filmu “Melnais samts”, Inese Kļava par filmu “Patrīcija”, Oskars Morozs par filmu “Padomju džinsi” un Stefans Stabenovs par filmu “Viss būs labi”.

Šogad balva par mūža ieguldījumu tiks piešķirta filmu māksliniecei un ilggadējai Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājai Ievai Romanovai. Romanova sāka darbu Rīgas Kinostudijā 1978.gadā kā māksliniece-inscenētāja un kopš tā laika ir saņēmusi piecus “Lielos Kristapus” par labāko mākslinieka darbu.

Kopumā šogad balvai pieteiktas 88 filmas, tostarp 35 pilnmetrāžas, deviņas daudzsēriju filmas un 44 īsfilmas. Lielā pieteikumu skaita dēļ profesionālo institūciju izvirzītie eksperti darbojās divās atlases komisijās: vienā spēlfilmām un animācijas filmām, otrā – dokumentālajām filmām.

Spēlfilmu un animācijas filmu komisijā bija režisors Andis Mizišs, kinokritiķe Kristīne Simsone, scenāriste Aiva Birbele, režisore Dace Pūce, operators Jānis Eglītis, skaņu režisors Jevgenijs Kobzevs, mākslinieks Juris Žukovskis, kinokritiķe Elīna Reitere, animācijas filmu producente Sniedze Kāle un Nacionālā kino centra pārstāve Agnese Zapāne.

Savukārt dokumentālo filmu komisijā strādāja režisore Ieva Ozoliņa, režisore Dzintra Geka, režisors Uģis Olte, operators Dainis Juraga, kinokritiķe Anita Uzulniece un Nacionālā kino centra pārstāve, filmu nozares informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Nacionālo kino balvu rīko biedrība “Latvijas Kinematogrāfistu savienība” (LKS) sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju. “Lielais Kristaps 2023″ norisināsies 1.-4. februārī, piedāvājot filmu programmu un īpašus notikumus, kas vainagosies ar apbalvošanas ceremoniju 4. februārī un ko tiešraidē translēs Latvijas televīzija. “Lielā Kristapa” balva kinematogrāfā iedibināta 1977. gadā, šogad balvas tiks pasniegtas 35. reizi.