Galgauskā pagājušajās brīvdienās pulcējās tie, kuriem Galgauskas skola bija svarīgs dzīves posms un kuriem bija iespēja un vēlme ierasties uz salidojumu. Tikšanās reizei bija dots nosaukums “Starpbrīdis”.
Galgauskas skola pastāvēja no 1937. līdz 2019.gadam, un salidojumā bija piereģistrēti ap 100 absolventiem. Vairāk no 60., 70., 80.gadu absolventiem, mazāk pēdējo gadu, taču, kā apliecina organizatori, no katras klases pa vienam, diviem tomēr bija.
Tika notraukti putekļi un celti gaismā novadpētniecības materiāli, kas glabā galgausniešu paaudžu atmiņas, varēja skatīties pēdējos desmit, divdesmit gados video iemūžinātos pasākumus, izlaidumu kadrus (videomateriālus paredzēts ievietot “mākonī”, lai tie būtu pieejami jebkuram interesentam), kā arī varēja doties savdabīgā ekskursijā pa Galgausku pielāgotā traktora piekabē, ko bija sarūpējusi zemnieku saimniecība “Lācīši”, un baudīt vietējo pašdarbnieku sniegumu, kur lielākoties darbojas Galgauskas skolas absolventi.
Centrālais notikums bija skolotāju, kas mūžu veltījuši Galgauskas skolai, godināšana, kā arī pašu skolasbiedru satikšanās. Interesanti, ka Dievs ar negaisa starpniecību “Starpbrīdi” ārā pārtrauca, un salidojuma dalībniekus aizveda uz vietu, kura tomēr ir centrālā galgausniešu pulcēšanās vieta caur gadsimtiem – veco kultūras namu.
Klātesošos uzrunāja pēdējā skolas direktore Iveta Dzene, kura teica, ka šobrīd skolas vēsturē ir ierakstīts “starpbrīdis – brīdis starp bija un būs”, un, lai gan skolā vairs neskan bērnu čalas un absolventi nesaņem atestātus, I.Dzenei ir gandarījums, ka “mūsējo ir daudz”, jo skola ir dzīvē ievadījusi neskaitāmas galgausniešu paaudzes.
Ar ziediem, ar īpašām ovācijām, stāvot kājās, tika godinātas skolotājas – galgausniešu mīlētais un cienītais “zelta fonds”, skolotājas, kas lielu daļu sava mūža veltījušas Galgauskas skolai: Austra Karole, Laima Gavare, Inta Mūrniece un Ināra Muižniece.
No pēdējā salidojuma 2017.gadā arī “zelta fonds” sarucis, tāpēc ar klusuma brīdi tika pieminēti aizsauktie mūžībā gan skolotāji, gan skolēni.