8. janvārī izdevniecības “Zvaigzne ABC” viesistabā Rīgā notika Maijas Pohodņevas un Modra Pelša grāmatas “Arhitekts” atvēršanas svētki.
“Arhitekts” ir patiesos faktos balstīts romāns par aizraušanos ar noslēpuma minēšanu – pazudušā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja arhīva meklēšanu. Saliekot kopā pagātnes drumslas – tālaika dokumentus, dienasgrāmatas un atmiņu stāstus, lasītājs sapratīs arī mūsdienu notikumus. Kari, bēgļu likteņi un pūles saglabāt tautu un tās mantojumu nerimst, kamēr vēl ir kāds, kurš atceras, kas viņš ir. Tā šo grāmatu kā jaunumu publiski ir pieteikusi izdevniecība.
Lizumā var vēl aizstaigāt uz dzimtas mājvietu
Uz grāmatas atvēršanas svētkiem devās arī divas lizumnietes – Lizuma novadpētniecības muzeja vadītāja Vaira Briede un Apsīšu Jēkaba mājas “Kalaņģi” pārzine Aiva Kraukle. Iemesls tāds, ka arī viņas ir palīdzējušas romāna autoriem apjaust kopsakarības par šīs grāmatas prototipa – novadnieka Jāņa Jaunzema (15.01.1903.-05.04.1978.) – dzimtajām “Stapānu” mājām, vidi, kurā šis cilvēks ir pavadījis savu bērnību. J.Jaunzems, pēc izglītības būdams arhitekts, dzīves gaitā kļuvis par ievērojamu etnogrāfu. Ir bijis viens no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izveidotājiem 1924. gada sākumā. Kā zināms, muzejs tapa Berģos Juglas ezera krastā. Šis ir viens no vecākajiem šāda veida brīvdabas muzejiem Eiropā.
2024. gada 21. februārī izdevumā “Latvija Amerikā” ir teikts, ka J.Jaunzems Brīvdabas muzejā strādāja arī vācu okupācijas laikā, arī tad darbinieki braukuši izpētes un materiālu vākšanas ekspedīcijās. Pat vēl 1944. gada jūlijā. “Situācija mainījās, kad vācieši sāka atkāpties no Austrumu frontes. Ap 1944. gadu muzeja teritorijā bija artilērijas noliktavas un tur dzīvoja karavīri. Vācu laikā prese rakstīja, ka pirms kara boļševikiem muzejs bijis kā dadzis acī. Taču 1940. gadā līdz revidēšanai gan vēl netika. 1941. gadā Jaunzems pat paspēja izdot “Vadoni pa brīvdabas muzeju”. Nav arī ziņu, ka kāds darbinieks būtu izsūtīts “Baigā gada” deportācijās. Vadība gan emigrēja, bet J.Jaunzems, ienākot padomju armijai, vienkārši aizbēga. Vēlāk viņš strādāja Gulbenē,” rakstījusi “Latvija Amerikā”.
Gulbenē dzīvoja noslēgti
Vai J.Jaunzemam ir bijušas radniecīgas saiknes ar Lizuma slaveno rakstnieku Apsīšu Jēkabu, kura īstais vārds tāpat ir Jānis Jaunzems?
“Radniecība ir ar Apsīšu Jēkabu, bet tā nav ļoti tuva radniecība. Jāizlasa grāmata, lai saprastu, tad būs skaidrs par J.Jaunzemu, kurš bijis Brīvdabas muzeja pārzinis. Sava mūža otro pusi viņš ir nodzīvojis Gulbenē, un gan jau viņa bērni Gulbenē ir arī skolā gājuši. Par to sīkāk nezinu. Lizumā mums arī bija maz informācijas par J.Jaunzemu. Brīnījos, ka Gulbenē vispār neviens par viņu neko nezina. Viņš jau gan diezgan noslēgti dzīvoja, baidīdamies no čekas un visa pārējā, tāpēc viņa mantojums ir tāds – pusnezināms. Grāmatas “Arhitekts” autori sāka pētīt. Romāns – tas ir viņu izpētītais darbs,” “Dzirkstelei” saka A.Kraukle.
Viņa bilst, ka J.Jaunzems faktiski Latvijas kultūrvēsturē ir ļoti ievērojama personība. “Viņš – arī viens no tiem, par kuriem līdz šim visus gadus ir klusēts,” teic A.Kraukle.
Interneta vietnē “Timenote.info. lv” par novadnieku J.Jaunzemu ir vēstīti šādi biogrāfijas dati: mācījies Lizumā, Smiltenē un Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā; studējis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē; kad Pieminekļu valde sāka iekārtot Brīvdabas muzeju, J. Jaunzemam uzticēti pārziņa pienākumi; pēc 1944. gada bija nodoms doties uz Zviedriju, bet tas neīstenojās; jaunā Brīvdabas muzeja vadībā viņam darbavieta vairs netika nodrošināta; dzīvojis Gulbenē un strādāja par lauku un kolhozu celtniecības nodaļas vadītāju, bet līdztekus maizes darbam nodevies tautas celtniecības pētniecībai.
“Dzirkstele” 1962. gada 12. maijā ir rakstījusi, ka J.Jaunzems ir piedalījies Kalnienas kluba ēkas projekta izstrādē. 1964. gada 24. decembra “Dzirkstelē” var uzzināt, ka J.Jaunzems ir bijis Latvijas dabas un vēstures biedrības Gulbenes nodaļas priekšsēdētājs.
J.Jaunzemam ir bijušas divas laulības. Ar pirmo sievu Valliju, dzimušu Kaktiņu, kļuva par divu dēlu vecākiem. Otrā sieva – Ilze, dzimusi Kārkliņa.
J.Jaunzems ir apglabāts Lizuma Sila kapos. A.Kraukle piebilst, ka Lizuma Sila kapos atdusas arī šā cilvēka vecāki un dzīvesbiedre. Portālā “Periodika.lv” lasāmas 1978. gada aprīlī izteiktās līdzjūtības J.Jaunzema tuviniekiem sakarā ar viņa nāvi. “Viņa dēls Pēteris Jaunzems septiņdesmitajos gados bija laikraksta “Dzirkstele” fotogrāfs, vēlāk viņš pārcēlās uz dzīvi Liepājā,” laikrakstam stāsta bijusī “Dzirksteles” žurnāliste Malda Ilgaža. P.Jaunzems savas dzīves gaitā kļuva par izcilu mākslas fotogrāfu.
