Ievas Samauskas krājuma “Pavasaris lapsas alā”
dzejoļi veido stāstu par divu gadalaiku – ziemas un pavasara
nomaiņu, pievēršoties poētiskam dabas norišu vērojumam. Taču
abi gadalaiki šoreiz rakstāmi ar lielo burtu – Ziema un
Pavasaris, jo vienlaikus tās ir arī divu būtņu, divu raksturu
attiecības, kas līdzinās reālu bērnu attiecībām bērnudārzā
un skolā: konkurencei, kautrībai, simpātijām, pāridarījumiem,
kopīgiem piedzīvojumiem.
Ziema, kurai dažkārt tikusi neveiksminieces un
“sliktās meitenes” loma, cenšas atdarīt veiksminiekam un
aktīvistam Pavasarim, uz visu garo ziemu iespundējot viņu kādā
lapsas alā, kur viņš pārdzīvo bailes un nomāktību, taču
nepadodas un kaļ atbrīvošanās plānus, līdz izdodas atrast
izeju. Bet varbūt draudzība tomēr ir iespējama un Ziema pēc tās
ilgojas?
““Neņem ļaunā! Tu smaržo pēc pūpoliem!
Gaidīšu ciemos,”
klāt pierakstīts bija burtiņiem maziem.
Un stūrītī paraksts –
Ziema.”
Grāmatu “Pavasaris lapsas alā”
ilustrējusi Liene Mackus, tā izdota izdevniecībā “Liels un
mazs”ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Grāmata piemērota bērniem no 7 gadu vecuma.
