Pārsla Konrāde
Otrdien, 18.aprīlī, pulksten 15.00 Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, Pils ielā 3, tiks atklāta latviešu un ukraiņu mākslinieku izstāde “Dvēseles pieskārieni – sāpīgi, skumji un gaiši”.
Atbalstot Ukrainas varonīgo cīņu, arī mākslinieki nepaliek vienaldzīgi. Tā Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskās bibliotēkas direktorei Dr.h.c.philol. Ventai Kocerei radās ideja un iespēja organizēt LU Akadēmiskajā bibliotēkā latviešu mākslinieku darbu izstādi “Veltījums Ukrainai”, kuru atklāja 2022. gada 28. septembrī.
Izstādē piedalās piecpadsmit Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas biedri un trīs Ukrainas mākslinieki, kuri šobrīd dzīvo un strādā Rīgā. Izstāde uzrunā un neatstāj vienaldzīgu, jo autori ar mākslas līdzekļiem izsaka protestu karadarbībai Ukrainā un paredz tās varonīgajai tautai uzvaru. Darbi liecina par mākslinieku radošā rokraksta daudzveidību.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs informē, ka jaunais mākslinieks Kaspars Bērziņš piedāvā filozofiski vispārinātu triptihu “Uzmestā Ukraina”, savukārt gleznotāja Gunta Brakovska uzrunā ar ukraiņu sievietes portretu “Ar uzvaras karogu” un “Zvans no Kijivas”. Mākslinieks Juris Ģērmanis darbus “Krima”, “Jalta”,“Bezdelīgas ligzda” gleznojis Krimā 1991. gadā. Laines Kainaizes gleznā “Saulespuķes” pār zeltainajiem laukiem eņģelis izpletis savus sargājošos spārnus. Ievas Muzikantes trīs gleznās tēlota “Gaismas un tumsas cīņa”. Ievērojamais kinorežisors un mākslinieks Jānis Streičs izstādē piedalās ar ainavu “Miers Desnas krastos”. Gleznotājs Ilgvars Zalāns strādā temperamentīgi un trauksmaini, kas redzams arī viņa darbos “Ukraiņa cepure” un “Ukraiņu meitene”. Velta Riekstiņa pārliecina ar savu filozofisko ainavu “Kad negaiss pāries… būs miers”.
Filozofiskas domas par Ukrainu ietvēruši mākslinieki Aivis Pīzelis un Rolands Krišjānis darbos “Tas trakais pavasaris”un “Trauslais līdzsvars”.
Tēlniece Vija Dzintare medaļās un stājdarbos runā par vispārcilvēciskajām vērtībām, bet Ģirts Burvis atklāj nozīmīgu epizodi Ukrainas karā ar apļveida kompozīciju “Čūsku sala”, bet visskaudrākais un traģiskākais tēlniecības darbs ir Tālivalža Muzikanta skulptūra “Buča”. Mākslinieka Jāņa Strupuļa medaļas veltītas ievērojamām Ukrainas personībām.
Ukrainas māksliniece un mākslas zinātniece Svitlana Kislova piedāvā darbu “Zem zilām debesīm”, bet jaunā gleznotāja Marija Zenkova piedalās izstādē ar trim lielformāta gleznām: “Nepieskaries!”, “Vecmāmiņas dārzs” un “Zemes zelts”. Grafiķis Andrijs Kislovs, jau dzīvodams Latvijā, savos linogriezumos attēlojis gan ceļu no savas dzimtenes, gan iegūtos iespaidus Latvijā.
Izstāde būs skatāma līdz 6.maijam.
Varbut ka ukrainu dvesele taa asino ka cilveku pieskarieni bus vel sapigaki..tiem cilvekuem kuri zaudejysi tuviniekus nebus mierinajuma..varbut mierinat vinus var tikai dievs.
Es izlasiju ka vagneriesi slepkavu banda likvideja kadaa pagrabaa 300 cilvekus un 40 bernus..likvideja visus pec kartas pusaudzus un jauniesus jo neuzskatiha tos par cilvekiem..diez vai slepkavam nav bernu.un ka vareja notemet pret nevainigu neaizsargatu bernu..man visu dienu sapeja sirds un slikti jutos.es jautaju dievam no kuras ellles vartiem sie satani ieradusues un vai vispar tos var saukt par cilvekiem..un man naca apjausma..neticami kam ir janotiek lai tik zemu kristu cilveks.taa humanisma un visu vertibu sagrusana kas ir cilveces pastavesanas pamats….garigai navei seko fiziska nave…cilveku raditais pasaules gals vairs nav talu….luk ko rada alkatiba varaskare nauda un nesodamiba un cilvecisko vertibu uznicinasana.
Droši vien uz sētas izlasīji? Īstenībā gan bija otrādi – tavi mīļie heroii sadzina bērnus pagrabā un durvis nomīnēja, bet krievi viņus atbrīvoja.
La.lv vagneriesu atzisanas slepkavibas. Bernu skepjavibas…kurs nogrieza ukrainim galvu ko…
LA.Lv ir tas pats, kas uz malkas šķūnīša, kas delfi, kas apllo vai ltv.1 !
Un nekur nebija tā video par kaut kādu griešanu. Tipa kaut kas, kaut kur, bet īstenībā neko neparādīja.