Dzirkstele.lv
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Klētī līdz 15.oktobrim var aplūkot Vidzemes tradicionālo apģērbu, villaines un šatiera segas.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Alīna Kirijenko stāsta, ka Vidzemes tautas tērpi liekas vienkārši, bet, ieskatoties tajos, atklājas tautas radošā gara patiesais skaistums. Viskošākie apģērba gabali vidzemnieču tērpos ir brunči. Tie ir ļoti dažādi – svītraini, rūtaini, rakstaini.
Vidzemes lielākajā daļa valkāja ņieburus un jakas. Tos šuva no vienkrāsainas tumši zilas, zaļas, brūnas, pelēkas, melnas, arī baltas vilnas drānas.
Krekls darināts no balta linu auduma ar virsū šūtiem uzplečiem, garas piedurknes vaļējiem dūrgaliem, atlokāmu apkakli.
Jaunu meitu galvas rotas bija stikla pērlīšu vainagi. Visā Vidzemē precētas sievietes galvā lika tā saucamās sievas cepures, kas bija ieviesušās jau 18.gs. Cepures tika bagātīgi rotātas ar izšuvumiem.
Vidzemnieces garos svārkus apjoza ar pītām vai austām svītrainām un ziedainām jostām.
Villaines ir uzskatāmas par vienu no mākslinieciski augstvērtīgākajiem latviešu tautas mākslas darinājumiem. Villaines uzsedza stūriski saliktas, uz abiem pleciem. Villaini auda no krāsotas vilnas. Villaines bija ar īsām, krāsainām bārkstīm, kā arī ar garām, savītām bārkstīm.
Vidzemes segu izgatavošanas tradīcijas veidojušas no 19. gs. 60. gadiem līdz 20. gs. 40. gadiem. Gandrīz katrā mājā lielākais greznums, ar ko lepojās un ko rādīja, bija austas segas. Tieši Vidzemes šatiera segās izmanto dažādas pasaules krāsas un toņus. No pelēkas joslas līdz spilgtai, sulīgai krāsai. Šatiertehnika – vienas krāsas pakāpeniskas nokrāsas pārejas. Vidzemes segās ir sastopama ļoti liela dažādība svītru joslu iekšējā kompozīcijā, bet ne krāsu dažādībā.
