Kultūras nozare Gulbenes novadā - reorganizācijas gaidās

Deputāti diskutē, vai iedzīvotāji sapratīs un būs apmierināti

Stāmerienas pagasta Kalnienas ciema vietējās kopienas fenomens, kur tautas nams ir vairāk nekā kultūras iestāde un kur iedzīvotāji prasa pašvaldībai saglabāt pilnu amata likmi tautas nama vadītājai (nevis 0,4 likmes, kā plānots ar 1.janvāri), raisa diskusiju. Vai viss ir kārtībā ar pašvaldības veidoto struktūru kultūras un sporta nozarē?

Kalnienā tautas nama vadītāja organizē arī sporta norises, kaut viņai par to nemaksā. Arī Stāmerienas tautas nama vadītāja amata algai ar 1.janvāri paredzētas vien 0,8 likmes tagadējās pilnās likmes vietā. To publiski ir paudusi Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska. Viņas viedoklis – Stāmerienas pagastam saglabājami abi tautas nami, kuri jāvada vienam darbiniekam. “Nevienā brīdī nav ienācis prātā, ka tāpēc kaut kas mainīsies iedzīvotājiem,” viņa sacīja Kalnienā 15.novembrī, kur tikties ar iedzīvotajiem bija uzaicināti pašvaldības darbinieki.

“Nosacījums ir, ka katrā pagastā ir kultūras darbinieks. Un tāds nosacījums, es ļoti ceru, būs arī nākotnē: katrā pagastā ir cilvēks, kurš zina vislabāk savas kopienas intereses; spēj strādāt ar pašu pamatu kultūrā, kas ir amatiermāksla; organizē gadskārtu svētku svinēšanu,” sacīja S.Zdanovska.

Noprotams, ka ne tikai Stāmerienas pagastā, bet arī citos novada kultūras un tautas namos tiek pārskatīta katra vadītāja amata algas likme. Tātad par to pašu darba apjomu esošie darbinieki daudzviet saņems mazāk.

Nepietiek sazīmēt shēmas, kā tam vajadzētu būt
Deputāte Guna Pūcīte 15.novembrī piedalījās Kalnienas iedzīvotāju rīkotajā sanāksmē, uz kuru bija uzaicināti ierasties pašvaldības pārstāvji. Viņai šajā sakarā ir savi secinājumi: “Derīgi ir piedalīties tādā sapulcē, kāda bija Kalnienā. Tur dzirdi, ko patiešām domā cilvēki. Nepietiek pašvaldībā tikai salikt visu uz papīra, sazīmēt shēmas, kā tam vajadzētu būt. Reti sakrīt ar dzīvi. Kalniena to pierāda. Klausoties Kalnienas cilvēkos, sadzirdēju, ka varbūt sporta organizatoram ir jāņem nost daļa likmes un jāpieliek Marinai Naglei – Kalnienas tautas nama vadītājai, ja jau viņa ciemā dara visu gan kultūras, gan sporta jomā. Pašvaldībai ir vajadzīga māksla salāgot to, kas rakstīts dokumentos, ar to, kā tas realizējas dzīvē. Marinas priekšā – cepuri nost! Viņa patiešām ir Kalnienas dvēsele, kas iet un dara, un pavelk līdzi citus. Taču Stāmerienas pagasts kopumā ir liels. Šobrīd Lizuma kultūras nama vadītājai ir tāda pati alga kā Kalnienas tautas nama vadītājai, bet Lizumā ir vairāk nekā 10 tautas mākslas kolektīvi (kuri var pretendēt uz dalību lielajos dziesmu un deju svētkos; Kalnienā nav neviena tāda kolektīva, ir tikai interešu pulciņi – red.). Nevar salīdzināt! Iespējams, Kalnienas tautas nams kā struktūrvienība ir jālikvidē un vietā jārada tas, ko ciema cilvēkiem reāli vajag. Tas ir sporta un atpūtas centrs.”

G.Pūcīte izteicās arī par sporta nozari: “Ar sporta darba organizatoriem (kuri katrs atbild vienlaikus par vairākiem pagastiem – red.) nedarbojas tā sistēma.” Un vienlaikus viņa pauda, ka, salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem, Gulbenes novada cilvēkiem ir saglabāta daudz plašāka dažādu pakalpojumu, aktivitāšu, norišu, pulcēšanās vietu struktūra.

Var ātri norakt cilvēku motivāciju darīt
“Vai gribam pieturēties pie sistēmas, nevis izvērtēt, kā ir konkrēti uz vietas, kāds ir cilvēku ieguldījums? Ar tādu pieeju ātri var pazaudēt to, kas ir. Uzskatu, ka tādiem cilvēkiem kā Kalnienas tautas nama vadītāja ir jāļauj turpināt darboties savā vietā ar pilnu amata algas likmi. Ir jāpiemeklē šim tautas namam vieta pašvaldības struktūrā. Kalnienas tautas namā ir kultūra, ir sports, ir atpūtas pasākumi. Lai tā turpinās, nevajag to iznīcināt!” teica deputāts Intars Liepiņš.

Viņš uzskata, ka deputāti var atrisināt jautājumu. “Nevajag izmantot sistēmisko domāšanu, lai aizbildinātos. Ja sistēma neatbilst faktiskajai situācijai, tad ir jāpārorientējas. Galvenais, lai strādāt gribošiem cilvēkiem netiktu atņemta motivācija darīt. Samazinot algu, ātri var norakt motivāciju, norakt cilvēku. Lai cilvēki darbojas!” sacīja deputāts.

Nomales novadā varbūt ir dzīvojušas pa savam
“Kultūras darbs novadā ir jāveido saskaņā ar Kultūras centru likumu,” sacīja deputāts Atis Jencītis. “Kultūra novadā ir jāvada novada kultūras centram.”

Bet par Kalnienas fenomenu viņa domas ir: “Nomales novadā varbūt ir dzīvojušas pa savam, apvienojoties ar cilvēku, kurš visu vada, dara. Ir bijusi dota tāda iespēja. Cik to cilvēku ciemā ir, tik arī apmeklē savu tautas namu. Un visā iesaistās. Par to ir tas stāsts. Cilvēki, kuri ciemā pavada visu savu dzīvi, protams, centīsies aizstāvēt to, kas tur ir un kā tur ir. Bet tautas namu Kalnienā jau neviens netaisās slēgt. Vienkārši ir runa par atlīdzības sakārtošanu (ne tikai Kalnienas un Stāmerienas tautas namos, bet arī citos novada kultūras namos un tautas namos – red.). Ja tagad vienam cilvēkam jāvada abi tautas nami Stāmerienas pagastā, tas ir padarāms par vienu pilnu amata likmi. Protams, attiecīgi arī nosakot pildāmos amata pienākumus. Ja vadītājs dara vairāk nekā pienākas, tas tiks ņemts vērā pie ikgadējās novērtēšanas. Iespējams, par to tiks noteikts bonuss pie atvaļinājuma pabalsta. Vai arī tiks noteikta lielāka piemaksa pie pamata amata algas. Tie var būt ne tikai 10 vai 20 eiro, bet, iespējams, pat līdz 100 eiro gada griezumā. Piemēram, tas ir apsveicami, ja tautas nama vadītāja pati spēja nolakot grīdu.”

Runājot par Sporta pārvaldes darbu novadā, A.Jencītis pauda, ka “tomēr cilvēks, kurš ir uz vietas katrā pagastā, varētu daudz labāk organizēt sporta darbu”. Tagadējo sistēmu ar dažiem sporta darba organizatoriem uz vairākiem pagastiem A.Jencītis neuzskata par veiksmīgu.

Nav pietiekami izrunāts ar ciemu iedzīvotājiem
Deputāts Normunds Audzišs pauda: “Nav pietiekami izrunāts ar kalnēniešiem un stāmereniešiem. Būtu jāveic iedzīvotāju aptauja, uzdodot konkrētus jautājumus par kultūru un sportu, par katra reālo iesaistīšanos šajās jomās – cik bieži apmeklē vai piedalās, kāpēc šīs jomas ir personīgi svarīgas. Tautas nami Stāmerienā atrodas netālu viens no otra. Kas ir šķērslis tos apvienot? Kurš no abiem paliek? Vai ceļa noasfaltēšana uz Kalnienu varētu risināt šo jautājumu? Domāju, ka jā. Tāpat arī bibliotēkas – vai nu apvienot, vai Kalnienas bibliotēku pārcelt uz tautas namu, tādā veidā optimizējot līdzekļus, pieejamību un veicot modernizāciju.”

Viņš akcentēja, ka vajadzīgi tādi deputātu lēmumi, kuri ved uz attīstību un uz saprātīgu taupīšanu. Vienlaikus N.Audzišs uzsvēra: “Iedzīvotāju skaits samazinās un pakalpojums ir jānodrošina. Izmaksas uz iedzīvotāju palielinās.”

Amatu likmes – pēc valstī noteiktiem kritērijiem
Deputāts Aivars Circens skaidroja, ka valstī ir noteikti vienoti kritēriji, kā tiek noteiktas amatu likmes. “Tie ir kritēriji, kurus pašvaldība nevar atļauties ignorēt. Tas nav pašvaldības vai domes deputātu izdomājums. Un, ja ir šis kritērijs – uz 300 cilvēkiem štata vietai tautas namā noteikt 0,4 amata algas likmes (kā Kalnienas gadījumā – red.), tur neko nevar grozīt. Pretējā gadījumā tas būs likumpārkāpums. Valsts kontrole uzreiz norādīs, pašvaldību var sodīt,” viņš teica.

A.Circens akcentēja, ka īpašos sabiedriskās aktivitātes gadījumos deputāti aicina iedzīvotājus aktivizēties biedrībām. Tas attiecas gan uz Kalnienas tautas nama darbības pilnveidi, gan uz pašvaldībai piederošo pirti Staros, kuru iedzīvotāji vēlas saglabāt.

“Rankā ir savs kultūrvēsturiskā mantojuma centrs, Druvienā ir Latviskās dzīvesziņas centrs. Šie centri darbojas uz biedrību pamata. Pašvaldība arī nāk pretim un piemaksā. Atbalsta iespēju robežās. Un tad biedrības pašas izvēlas, ko un kā, pašas raksta projektus, piesaista finansējumu,” teica A.Circens.

2023.gadā
● Atpūtas un kultūras izdevumi Gulbenes novada pašvaldības budžetā bija plānoti 11 procenti no kopējiem izdevumiem jeb 5 331 551 eiro. Salīdzinot ar 2022.gadu, izdevumu apjoms palielinājās par 31 procentu saistībā ar amatiermākslas kolektīvu dalību XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XXVII deju svētkos Rīgā.
● Kultūras/tautas namu vadītāju un darbinieku, amatiermākslas kolektīvu vadītāju un koncertmeistaru darba samaksai un pasākumu organizēšanai bija paredzēti 1 795 460 eiro.
Avots: ziņojums pie Gulbenes novada pašvaldības 2023.gada budžeta

Pašvaldība par saviem budžeta līdzekļiem uztur šādu kultūras jomas struktūru
Gulbenes novada kultūras centrs (vadītāja Sarmīte Zdanovska ar 2 vietniekiem, 2 projektu vadītājiem, kā arī māksliniecisko vadītāju un personāla speciālistu), kuram šobrīd ir 16 nodaļas:
● Beļavas tautas nams (vadītāja Dace Sīmane);
● Līgo kultūras nams (vadītāja Kristīne Bekmane);
● Tirzas kultūras nams (vadītāja Alda Alberte);
● Stradu pagasta kultūras darba organizatore (Liene Bodniece);
● Stāmerienas tautas nams (vakance);
● Kalnienas tautas nams (vadītāja Marina Nagle);
● Rankas kultūras nams (vadītāja Lāsma Lancmane);
● Lizuma kultūras nams (vadītāja Elita Dūte);
● Ozolkalna kultūras un sporta centrs “Zīļuks” (vadītāja Monta Biezā);
● Ekspozīcija Imantam un Gido Kokariem (vadītāja Monta Biezā);
● Litenes tautas nams (vadītāja Maija Leimane);
● Lejasciema kultūras nams (vadītāja Rita Gargažina);
● Jaungulbenes tautas nams (vadītāja Laura Jermacāne);
● Galgauskas kultūras nams (vakance);
● Druvienas kultūras nams (vadītāja Valda Putene);
● Staru kultūras nams (vadītāja Gerda Bogdanova).
Avots: Gulbenes novada pašvaldības interneta vietne

Tautas nama likteni var izlemt, ignorējot kalnēniešu vēlmes, Kalnienā savākti 90 paraksti, aizstāvot savas kultūras vietas autonomiju

Stāmerienā, kas pēc iedzīvotāju skaita tiek definēta kā “mazais pagasts”, Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska aicinājusi deputātus pagastā noteikt vienu vienotu struktūrvienību ar nosaukumu “Stāmerienas/Kalnienas tautas nams”, vadītajam nosakot pilnu viena amata algas slodzi.

22.novembrī domes izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāti ilgi un emocionāli diskutēja par S.Zdanovskas priekšlikumu un tā virzīšanu apstiprināšanai novada domes 30.novembra sēdē. Komitejā deputātu balsojums bija šāds: par – 5, pret – 2. Tātad jautājums tiek virzīts galīgajai izlemšanai domes sēdē.

Deputāti Ainārs Brezinskis un Ivars Kupčs gan norādīja, ka pārsteidzīgi ir izdarīt secinājumus par jautājuma virzību, jo abi bija zinoši, ka Kalnienā tiekot vākti paraksti, atbalstot sava tautas nama autonomijas saglabāšanu.

Diskusija izvērtās arī 23.novembra finanšu komitejas sēdē saistībā ar pašvaldības jaunā nolikuma projektu, kas arī tiek virzīts apstiprināšanai novada domes 30.novembra sēdē. Šajā nolikuma projektā jau ierakstīts, ka Stāmerienā pastāv vienota struktūrvienība “Stāmerienas/Kalnienas tautas nams”.

“22.novembrī domē saņēmām rakstisku iesniegumu no Kalnienas iedzīvotājiem,” informēja novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis. Kalnēniešu iesniegumu, kurā viņi lūdz saglabāt Kalnienas tautas nama autonomiju, ir parakstījuši 90 cilvēki. No komitejas sastāvā esošajiem 7 deputātiem, izņemot Normundu Audzišu, kurš nepiedalījās sēdē, balsojums bija šāds: 3 par un 3 pret to, ka uz novada domes 30.novembra sēdi apstiprināšanai tiek virzīts pašvaldības jaunā nolikuma projekts, kur cita starpā nosaukts Stāmerienas/Kalnienas tautas nams kā vienota struktūrvienība. A.Caunītis paziņoja, ka viņš konsultēsies ar juristiem, vai tomēr virzīt šo jautājumu apstiprināšanai novada domes sēdē. Domes priekšsēdētājs norādīja, ka viņam ir tādas tiesības izlemt.

Novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika teica: “Mēs paši kā deputāti esam uzdevuši speciālistiem domāt par reorganizāciju, par optimizāciju, par slodžu izvērtēšanu. Speciālisti to ir sākuši darīt.”

Viņa aicināja uzticēties pašvaldības speciālistiem un aicināja arī deputātus pret iedzīvotājiem visa novada teritorijā izturēties ar vienādu attieksmi.

“Es uzskatu, ka Sarmīte ir ļoti izvērtējusi. Tas neattiecas tikai uz Stāmerienu. Viņa ir izvērtējusi visus pagastus. Iepriekš viņa jau prezentēja deputātiem, tur bija iekļauts šis variants. Bija iekļauta arī informācija par pārējiem pagastiem. Par pārējiem kultūras/tautas namiem, par amata atalgojuma slodžu lielumiem. Un ņemsim vērā, ka pašvaldības kultūras darbinieku viens no galvenajiem uzdevumiem nekādā ziņā nav ballīšu organizēšana, bet amatiermākslas kolektīvu izveidošana un nodrošināšana.”