Dzirkstele.lv
Pirms nedēļas Lizumā notika akvarelistu plenērs, veltīts Jāņa Brektes 100 gadu jubilejai. Plenērs tika iecerēts jau 2020.gadā, kad tika atzīmēta mākslinieka simtgade, taču pandēmijas dēļ to nācās pārcelt, tādēļ likumsakarīgi, ka plenēra nosaukums tagad bija “Jānis Brekte 100+2”. Tajā piedalījās 11 mākslinieki: Ieva Spalviņa, Līvija Brigita Pavlovska, Kārlis Siliņš, Karīna Upīte, Zoja Geraskina, Līga Ķempe, Ilze Smildziņa, Anita Nikuļceva, Patricija Brekte-Pannetjē, Ilona Brekte un Kristians Brekte.
Visi – īsti profesionāļi
“Gribu uzsvērt, ka visi mākslinieki ir profesionāļi. Katrs no viņiem izkopis noteiktu akvareļglezniecības stilu, kam raksturīgs augstvērtīgs tehniskais izpildījums, jaunrade un kompozīcijas meklējumi. Katram ir savs rokraksts, vizuālā izteiksme un tēmu traktējumi. Katram no māksliniekiem ir augsta tehniskā akvareļglezniecības meistarība, kuras pamatā ir profesionāla mākslas izglītība, kas iegūta J. Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā,” skaidro plenēra organizatore un Jāņa Brekte mazmeita Patricija Brekte-Pannetjē.
Viņa piebilst, ka plenēra sagatavošanā un norisē palīdzējusi ģimene. “Mamma bija klusais organizators, viņai bija uzrakstīti vārdi ar māksliniekiem, kurus viņa gribēja uzaicināt – gan jaunāki, gan vecāki. Un tad ķēros klāt organizēšanas darbiem, ļoti pretimnākoši bija Kultūras pārvalde un Lizuma kultūras nams, viņiem – liels paldies. Plenērs tiešām bija izdevies,” akcentē Patricija.
Mākslinieki gan devās pa J.Brektes iemīļotās gleznošanas vietām – Gauju pie “Lācītēm”, ūdensdzirnavām, Gauju pie Velēnas, kur tapušas vairākas mākslinieka akvareļu gleznas, gan apmeklēja arī citas kultūrvietas Lizumā un Madonas pusē. Mākslinieki dzīvoja J.Brektes mājās “Sauliešos”, tāpēc arī mājas un tās apkārtne bija iedvesmas avots, bet daļa mākslinieku uzturējās Grašu muižas teritorijā.
“Tik daudz mākslinieku strādāja “Sauliešu” dārzā, jo plenēra aktīvais darbs bija gleznošana ārā, apmainījās domām – tas ir pats vērtīgākais. Tik radoša māja un dārzs, es domāju, ka mans vectēvs būtu ļoti priecīgs, arī par kuplo un dažādo izstādi, kas sanāca no plenēra darbiem,” saka Patricija.
Plenēra laikā tapušie darbi ir apskatāmi Lizuma kultūras namā līdz 30.septembrim. Plenērs ir pirmais solis, lai vāktu finansējumu grāmatai par J.Brekti, kurai ievadvārdus rakstīs Ingrīda Burāne. “Katrs mākslinieks ziedos vienu darbu un tagad jāatrod veids, kā tos pārdot darbiņus pārdot, jo mērķis – Brektes grāmata,” saka Patricija.
Lizums ir atklājums
Māksliniece Karīna Upīte uzsver, ka tādu vietu Latvijā kā Lizumu viņa nezināja. “Pateicoties plenēram, es atklāju Lizumu – ar vēsturiskām vietām, skaistu dabu, interesantiem cilvēkiem,” saka Karīna. Lauku vide viņu apbūrusi, cilvēki ir vienkārši un sirsnīgi, viņu pārsteidz, ka veikalā sasveicinās un aprunājas. “Es vienkārši gāju ar mapi un gleznoju un tas bija tik lieliski!” tā Karīna Upīte.
Kristiāns Brekte, J.Brektes mazdēls, atzīst, ka plenēri vienmēr ir forši pasākumi, ar studentiem viņam sanāk bieži tajos piedalīties “Jā, akvarelis – nav īsti mana joma, bet akvarelis bija mans sākums, daudz esmu strādājis ar to. Meistarību, kā saka, nenodzersi,” pajoko Kristiāns. Bet, nopietni runājot, galvenais ar akvareli esot nebaidīties, jo katrs papīrs uzvedas citādāk, jābūt gatavam eksperimentēt. “Vectēvam arī patika krāsot ar alkīda krāsu, tas mums kopīgs. Alkīds labi plūst, krāsa intensīva, labi saplūst ar otru krāsu. Akvarelis iemāca ātri rīkoties vai nogaidīt, un tas iedod meistarību.” Viņa darbos – divi kartupeļi – viens smaida ar atņirgtiem zobiem, otrs – dusmīgs. “Vienmēr esam braukuši uz kartupeļu talkām “Sauliešos”. Priekuļu kartupelis ir, tas, kas ar atņirgtiem zobiem, smaidīgs un Dusmīgā ir Laura,” skaidro Kristiāns.
Ieva Spalviņa bija Patrīcijas skolotāja un viņas akvareļi tika atzīti par vieniem no profesionālākajiem pašu mākslinieku vidū. “Es jau neko citu neprotu. Rozentāla skolā es mācījos akvareli, arī akadēmijā man bija lieliski skolotāji Aleksandrs Stankēvičs, Imants Vecozols. Dzīves laikā man ir bijušas daudzas izstādes, arī mans vīrs bija akvarelists, mēs kopā gleznojām, viens otru mudinājām, izaicinājām. Pēc nesenās vīra nāves likos nevarīga, bet te mani uzaicināja uz šo plenēru, pamudināja. Plenēra darbi tapa “Sauliešu” dārzā. Katrs akvarelists strādā citādāk, tāpēc akvarelis ir interesants, bet tā ir arī grūta tehnika – vajag laiku, tur ir liešana, kasīšana, ieskrāpēšana un, protams, visa pamatā jāzina kompozīcijas elementi, kā tu pasniedz savu ideju plaknē,” saka I.Spalviņa, kura joprojām māca jaunos māksliniekus Rozentāla skolā.
Zojas Geraskinas glezna ir veltījums māksliniekam J.Brektem. Un tajā, protams, vieta arī zivij, jo mākslinieks bija kaislīgs makšķernieks. “Vienu, ko gribu pateikt, ir labi, ka plenēri notiek un akvarelis ir dzīvs,” uzsver Zoja.
– Ginta Alberte
