Inita Savicka
Rankas pagasta bibliotēkā līdz 3.martam apskatāma novadnieces Ievas Pētersones izstāde “Zīmēšanas laiks. Pastelis, ogle un zīmulis”.
Ieva “Dzirkstelei” stāsta, ka Rankas pagasts ir viņas tēva dzimtais pagasts. “Mans tēvs tur ir dzimis un audzis. Un, protams, ka es tur savā bērnībā pavadīju vasaras. Tā man vēl aizvien ir vieta, uz kurieni es braucu, un tagad tas ir ciemos pie māsas (Inga Freimane – red.). Viņa arī dzīvo mūsu tēva mājā,” stāsta Ieva, kurai zīmēšana ir hobijs.
Ieva nav beigusi mākslas skolu, bet pieaugušā vecumā sapratusi, ka vēlas iemācīties zīmēt.
“Es zīmēju, jo man ir draugi, kas sadzirdēja manas pārdomas par to, ka varētu pamēģināt iemācīties zīmēt. Kādā rudens vakarā attapāmies Vitas Kalniņas zīmēšanas nodarbībās, un piektdienu vakari vairāku gadu garumā kļuva par radošu sarunu un zīmēšanas prasmju apguves laiku. Pēc pandēmijas izolācijas roba sociālajos tīklos acīs iekrita Alises Rozes studijas piedāvājums apgūt zīmēšanu pie mākslinieces Kristīnes Kliginas. Tas bija kā sākt visu no jauna. Kristīne mani iedrošināja pieskarties pasteļiem un nebaidīties eksperimentēt. Šobrīd ceturtdienās pēc darba mēroju ceļu pāri Daugavai, lai turpinātu piepildīt zīmēšanas laiku tautas tēlotājas mākslas studijā “Kolorīts”. Mēģinu attīstīt un veidot šo savu zīmēšanas hobiju. Tas man ir tāds izteiksmes veids, kā atslēgties no ikdienas darba un reflektēt par to, ko es redzu. Es sevi nekad nesauktu par mākslinieci, bet esmu cilvēks, kas savā brīvajā laikā zīmē,” saka Ieva, kurai ikdiena aizrit Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. “Mans darbalauks ir digitālā bibliotēka,” saka Ieva.
Ievu ļoti uzrunā tas, kā rosās un ko pēdējos gados dara Rankas dāmas, proti, rokdarbnieču pulciņš “Rankas bize”, labdarības tirdziņš “Ziemassvētku elpa”. “Man ir ļoti liels prieks, ka šīs dāmas domā par to, kā atdzīvināt pagasta kultūras dzīvi! Māsa mani uzrunāja, un es piekritu dalīties ar to, ko es daru. Mērķis tam visam ir iedrošināt arī citus uzdrīkstēties nebaidīties parādīt, ko dara, jo Rankas pagastā noteikti ir vēl daudz talantīgu cilvēku,” uzsver Ieva.
Labdien . Arī es mācījos Rankas 13 LPTV beidzu 84 g . Vai ar Jums var sazināties ? Mani sauc Sandra .
Dāmas atdzīvina nevis Rankas pagasta kultūras dzīvi,bet savu ilgi apslēpto.
Precīzāk būtu teikt-papildina.
Tur gan ir liela starpība.
Rankas Bizes aktivitātes ir kā svaigs gaisa malks tagadējā Rankas kultūras dzīvē. Rankas Bizes Dāmas ir patiess pierādījums tam, ka īstas kultūras vērtības tiek radītas ar fantāziju, izdomu un smagu darbu, nevis neefektīvi tērējot nodokļu maksātāju naudu par “ķeksītim” un Gulbenes domei atskaitei nepieciešamiem pasākumiem.