Gulbeniete Vita Poiša ir pedagoģe Gulbenes novada vidusskolā un tālmācības vidusskolā “Intelekts”. Viņa ir arī diriģente Gulbenes novada jauktajam korim “Silver”. V.Poiša jau kopš 16 gadu vecuma sacer arī savas dziesmas, un šobrīd viņas dziesma ar dzejnieces stradēnietes Daigas Kalinkas vārdiem “Putniņ mans” iekļuvusi muzikālās aptaujas “Latvijas Sirdsdziesma” balsojumā. Balsot par dziesmu iespējams līdz 31. janvārim.
Mūzika V.Poišai patikusi jau no bērnības, un viņa zinājusi, ka vēlas ar to saistīt savu dzīvi.
“Mīļās un vislieliskākās mammas uz pasaules iedrošināta un atbalstīta, devos studēt uz Rēzeknes Skolotāju institūtu, pēc tam uz Rēzeknes augstskolu, kur ieguvu profesiju – mūzikas skolotājs un sākumskolas skolotājs. Jau 16 gados rakstīju savus pirmos dzejoļus un dziesmas. Man patika veidot daudzbalsīgas apdares dziesmām. Pēc tam savā pirmajā darbavietā – Gulbīša kultūras namā sāku vadīt savu pirmo muzikālo kolektīvu. Tolaik man bija 18 gadi,” stāsta V.Poiša.
Nolēma dziesmu ierakstīt
Šo gadu laikā V.Poiša Gulbenes novadā ir vadījusi vokālos ansambļus “Sonora”, “Viola”, “Baltābele” un “Pērlītes”.
“Esmu arī sarakstījusi vairākus mūziklus, kurus pēc tam ar bērniem un jauniešiem iestudējām dažādās nometnēs,” stāsta V.Poiša.
“Latvijas Sirdsdziesmā” iekļuvusī dziesma “Putniņ mans” V.Poišai radusies kādā iedvesmas brīdī.
“Dziesma “Putniņ mans” manā galvā sāka skanēt, tiklīdz lasīju Daigas Kalinkas dzejoli. Melodija viegli un gaisīgi sāka lidināties līdzi Daigas ”Putniņam”. Kādā dzejas dienas pasākumā Mālupē pajautāju Daigai, vai drīkstu dziedāt dziesmu ar viņas vārdiem. Daiga atbalstīja. Pasākumā viņa savu dzejoli skaņās dzirdēja pirmo reizi. Tas mirklis, kad dzejnieks dzird savu dzeju kā dziesmu, ir neaprakstāmi liels! Biju dzirdējusi, ka tās ir pārpasaulīgas sajūtas. Nu tās izjutu arī es. Emociju virpulis, kas nāca no Daigas, trāpīja man dvēselē uz mūžu. Nolēmām, ka šo dziesmu ierakstīsim,” par dziesmas tapšanas procesu stāsta V.Poiša.
Iekļūst janvāra balsojumā
Sadarbībā ar producentu Kasparu Maku tapa dziesmas ieraksts.
“Kaspars ieteica sazināties ar videoproducentu Pēteri Muižnieku. Pēteris no savas kolēģes Ināras Strautiņas ieguva dažus videomateriālus, un tā tapa brīnišķīgs kopdarbs. Dziesma ir stāsts par dabu, mūsu vietu, kur mēs patiesi dzīvojam. Par mīļajiem putniem – dzērvītēm, kuras katru rudeni aizlido, lai pavasaros uzticīgi atgrieztos. Par pīlādžiem, kuri nenoguruši katru rudeni krāso savas ogas gadu no gada. Par vērtību saredzēt ko daudz lielāku par sevi un ikdienu,” stāsta V.Poiša.
Pēc dziesmas un video tapšanas viņa dziesmu nosūtījusi visur, kur vien tas bija iespējams.
“Pāris reizes tā izskanēja radio. Ja dziesma cilvēkiem patiks, nākamruden varbūt dzirdēsim to atkal. Dziesmu pēc formāta un kvalitātes atbalstīja LTV1 raidījums “Latvijas Sirdsdziesma” un iekļāva janvāra balsojumā. Tagad gan katru dienu jābalso par dziesmu, lai tā noturētos “Sirdsdziesmas” statusā. Ja balsu būs par maz, “Putniņ mans” TV raidījumā “Latvijas Sirdsdziesma” vairs neskanēs,” teic V.Poiša.
Viņa ir pateicīga ikvienam, kurš balso par dziesmu un novērtē viņas dziedājumu, kā arī rod ko sev tuvu dziesmā “Putniņ mans”.
Balsot par dziesmu iespējams tīmekļvietnē “ltv.lsm.lv”.
