Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Par Latvijas presi 200 gados

Ceturtdien, 23.februārī, Kultūras ministrijā tiks atvērta latviešu žurnālista un preses pētnieka Dr. phil. Aināra Dimanta monogrāfija “Latvijas prese 200 gados: no “Latviešu Avīzēm” līdz digitālo mediju laikmetam”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dr. phil. Aināra Dimanta monogrāfija noslēdz nozīmīgu posmu Latvijas preses vēsturē, ļaujot izvērtēt notikumus un procesus, kas ietekmējuši nozares attīstību, kā arī prognozēt, kāds ir Latvijas preses attīstības vektors un kādi ir izaicinājumi, nākamo simtgadi uzsākot.

“Kultūras ministrijai kā mediju politikas veidotājiem bija būtiski atbalstīt šīs nozīmīgās monogrāfijas tapšanu. Latvijas prese, jau sākot ar “Latviešu Avīzēm”, kas radināja pie lasīšanas latviešu valodā, līdz pat mūsdienu digitālo mediju reālijām, ir veikusi ne tikai savu primāro funkciju – informēt, analizēt, skaidrot, bet arī – nu jau divus gadsimtus sekmē latviešu valodas attīstību, rosina kritiski domāt, veicina pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas attīstību,” akcentē Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.

“Šī grāmata piedāvā panorāmisku skatījumu uz Latvijas mediju sistēmas attīstību kopš pirmo preses izdevumu iznākšanas latviešu valodā pirms 200 gadiem. Taču Dr. phil. Aināra Dimanta analītiskais stāsts neaprobežojas tikai ar latviešu medijiem. Tas vienlaikus ir arī stāsts par mazākumtautību medijiem, kas kādreiz darbojušies Latvijas teritorijā. Grāmatas autors mums visiem atgādina, kādi apstākļi ir veicinājuši vai bremzējuši mediju darbību dažādos vēstures posmos. Rakstot par mūsdienām, A. Dimants nevairās no subjektivitātes, jo ir bijis ne tikai šī laikmeta liecinieks, bet arī aktīvi līdzdarbojies mediju sistēmas attīstīšanā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas,” saka Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Žurnālistikas vērtība ir tā, ka mēs radām lasītājiem, skatītājiem, klausītājiem svarīgu, nepieciešamu un interesantu saturu, kas tiek pasniegts viņiem vēlamā veidā. Tagad mediji pastāv dažādos formātos un platformās, taču kopīgais tiem ir viens – žurnālistu radītais darbs, redakcionālais veikums. Protams, digitālie mediji ir mainījuši lasītāju paradumus, mediju tirgu. Un arī drukātajiem medijiem, tajā skaitā ″Latvijas Avīzei″, jāpiemērojas situācijai, vienlaikus strādājot gan tiem lasītājiem, kas joprojām izvēlas laikrakstu drukātā formā, gan piesaistot auditoriju, kas lieto tikai digitālo saturu. Bet nemainīgi svarīga ir redakcijas loma – tie profesionāļi, kas ar atbildību un izpratni sagatavo, atlasa, apstrādā, pārbauda informāciju, atrod un izklāsta problēmas. Arī par šiem jautājumiem domājot, Aināra Dimanta grāmata ir vērtīga un pārdomu vērta lasāmviela redakcijām un mediju lietotājiem,” saka “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa.

Grāmatas zinātniskie recenzenti – Dr.sc.comm. Mārtiņš Kaprāns, Dr.phil. Pauls Daija, Dr.phil. Linda Kusiņa-Šulce.

Autors pateicas Genovefas Ruskis piemiņas fondam (Kanāda) un Eiropas Parlamenta politiskajai grupai “Renew Europe” par atbalstu manuskripta sagatavošanā.

Grāmatas tapšanu atbalstījusi LR Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.