Dzirkstele.lv
Nedēļas nogalē Alūksnes novada Jaunlaicenē tikai aizvadīti pirmie “Lakatu svētki”, kuri kopumā pulcēja teju simts lakatu darinātājas no visas Latvijas, tostarp arī Gulbenes novada.
Apzināties savas kultūras vērtības
No pērnā gada rudens līdz šī gada pavasarim dažādos Latvijas novados notika meistarklases “Lakatu darināšana uz rāmja”, kuras vadīja lakatu meistare un pedagoģe Santa Melece. Meistarklases vainagojās ne tikai ar daiļiem lakatiem un apgūtu lakatu aušanas tehniku, bet arī īpašiem un pirmajiem “Lakatu svētkiem” Latvijā. S. Melece ir viena no “Lakatu svētku” organizatorēm un viņa teic, ka lakatu aušana uz rāmja (kvadrātā) nebūt nav sarežģīts, bet gana laikietilpīgs process. “Es pati šādu metodi apguvu tikai pagājušajā vasarā un man uzreiz to gribējās iemācīt arī citiem. Šādā metodē lakatus audušas pat dāmas, kuras saka, ka viņām pavisam nevedas rokdarbi. “Lakatu svētki” ir skaists pasākums, kurā apzināties savas kultūras vērtības un mūsu kopīgo spēku. Šī ir mūsu iespēja ne tikai svinēt sasniegto, bet arī mācīties kopā. Šie svētki ir kā liecība tam, ko mēs varam panākt, kad sanākam kopā un iedvesmojam viena otru,” teic S. Melece.
Inese un Anda Krimas no Gulbenes novada Daukstēm “Lakatu svētkus” apmeklēja, lai gūtu pieredzi jaunām idejām. “Mēs lakatus vēl neesam audušas, bet gribam iemācīties un iemācīt arī citus to darīt. Esam iegādājušās jau divus rāmjus šādu lakatu aušanai. Jau 12 gadus darbojamies pagasta rokdarbu pulciņā “Atspolīte” un, lai arī esam mazs, tomēr stabils pulciņš cilvēku, kuri vēlas apgūt dažādas lietas,” teic I. Krima.
“Būt tieši šeit un tagad”
“Lakatu svētkus” līdztekus S. Melecei organizēja arī Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu kultūras darba speciāliste Kristīne Ābola, Jaunlaicenes amatierteātra “Jumts” vadītāja Māra Svārupe un jaunlaiceniete Iveta Kovtuņenko. “Tā kā šādu lakatu aušanas tehniku uz rāmja Santa Melece uzsāka mācīt tieši Jaunlaicenē, te arī izlēmām rīkot pirmos “Lakatu svētkus”. Šajos svētkos vēlējāmies, lai kopā sanāk ne tikai lakatu darinātājas, bet arī ikvienam svētku atnācējam būtu interese apgūt ko jaunu,” stāsta I. Kovtuņenko. Svētku laikā bija pieejamas dažādas meistarklases, kurās varēja apgūt lakatu aušanu uz rāmja, augu dekoru veidošanu, vainagu darināšanu no rudens lapām, koka paliktnīšu dekupāžu, darbošanos ar mālu, augu paklāju veidošanu, Puna spēles māku utt. K. Ābola uzsvēra, ka kopā sanākšana ir būtiska spēcīgas kopienas veidošanā un viņa izsaka pateicību ikvienam palīgam un arī jaunlaicenietim, kurš palīdzēja radīt šos svētkus. “Es lepojos ar to, ka kopā varējām radīt ko skaistu. Man ir liels prieks par lakatu audējām no ikviena novada. Tā kā rudens ir pilns krāsu, tā arī dāmas, katrā savā krāšņumā, varēja svētku laikā krāšņoties,” pauda K. Ābola.
Svētkus apmeklēja arī Aiva Rēdere un Diāna Pētersone no Stāmerienas. Viņas lakatus speciālajā aušanas tehnikā apguva Stāmerienā, kad S. Melece šādas meistarklases vadīja Stāmerienas bibliotēkā. “Man lakata aušana bija ļoti meditatīvs process, jo tas ļāva būt tieši šeit un tagad un, kā mēs zinām, parasti cilvēki nemēdz būt šeit un tagad. Šis process liek koncentrēties un visu uzmanību pievērst veicamajam darbam,” atzina A. Rēdere. Svarīgi, ka lakatus var aust arī ne tikai no dzijas. Alūksniete Dace Broka ar meitu Amandu lakatus uzaudušas no neierastākiem materiāliem. Lakati nav austi no dzijas, bet Daces lakats austs no diegiem, savukārt Amandas lakats austs no sagrieztām T-kreklu strēmelītēm. “Vēlos nākamo lakatu veidot no mežģīnēm. Šādi lakati noteikti var būt lielisks svētku apģērba elements,” pauda D. Broka.
Svētku noslēgumā sanākušajiem bija iespēja noskatīties Jaunlaicenes amatierteātra “Jumts” iestudēto Baibas Jukņēvičas lugu “Kāzas”. Amatierteātra vadītāja M. Svārupe svētku laikā izteica gandarījumu par svētku norisi un to, ka šie svētki pulcējuši kopā tik daudz ļaužu no dažādām Latvijas vietām. “Svētku noslēgumā piedāvājām noskatīties uzvedumu “Kāzas”, kurā runā par mūsdienu sabiedrību, kurā primārais ir nauda, cik es par to dabūšu un, kā radīt labāku iespaidu par sevi sabiedrībā, piemēram, rīkojot kāzas tā, lai tās būtu gluži prestiža jautājums,” stāsta M. Svārupe un atzīst, ka rokdarbu radīšana ļauj atkāpties no ikdienas steigas un atcerēties par būtiskāko, ko ikdienas skrējienā cilvēki bieži vien aizmirst.
- Diāna Lozko
