Pirmais “Rūķu gājiens” Gulbenē aizvadīts

Šonedēļ Gulbenē notika “Rūķu gājiens”, par ko bija parūpējušies Gulbenes novada kultūras centra darbinieki.

Gājiena iniciatore un kultūras jomas projektu vadītāja Līga Tērauda “Dzirkstelei” pauda, ka tas ir bijis izaicinājums, kas iziet no tradicionālās kultūras izpratnes rāmjiem.

“It kā jau rūķi mani nekad nav tā īpaši uzrunājuši, bet šoreiz tas tā notika. Jau Lieldienās, kad uz pilsētas centrālo skvēru mūsu traktors vadāja dekorāciju olas, man radās ideja, ka jau pats traktors varētu būt liela dekorācija nākamajiem pasākumiem. Tā viņš manā prātā arī izgaismojās, līdz radās ideja, kur to likt lietā. “Rūķu gājiens” tam bija īstā reize. Lai nebūtu pārāk liela tumsa, būtu kaut kāds apgaismojums visa maršrutā garumā un mūziķiem nebūtu jāiet kājām, šis bija labs risinājums. Uzreiz nāca prātā Katrīna Dimante, kura varētu būt tik “traka”, ka atļautu sevi vest šajā piekabē. Problēmas sagādāja laika apstākļi, kas bija tuvu nullei, un bija zināmas problēmas ar vijoles spēli, bet ar akordeonista Rolanda Zelča palīdzību viss bija “okei”. Sākumā dalībnieku nebija daudz, bet beigās jau kāds simts tomēr salasījās,” teica L.Tērauda.

Vairumam cilvēku rūķi asociējas ar nelielu cilvēkveidīgu radījumu, kura neatņemama sastāvdaļa ir konusveidīga cepure ar bumbuli un laterna, kas dod gaismu viņa neizdibināmajos ceļos.

“Varbūt nosaukums “Rūķu gājiens” nedaudz mulsināja dalībniekus, taču šoreiz doma bija izmantot visu, kas spīd – sākot ar svecēm, lampiņām un beidzot ar mūsdienu modernajām LED tehnoloģijām. Galvenais, ka visiem bija pozitīvas emocijas. Pārsvarā jau gāja ģimenes ar maziem bērniem, bet netrūka arī tādu, kas sasnieguši tīņu vecumu, un galvenais, ka acis spīdēja visiem. Bet pašu lielāko gaismu deva ar lampiņām izrotātais traktors, par kura dizainu bija parūpējusies mūsu ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre. Arī bijusī estrādes vieta Emzes parkā, kur noslēdzās gājiens, bija izrotāta ar eglītēm, gaismiņām, un visiem bija dota iespēja ugunskurā cept bērniem tik tīkamos “mākoņspilventiņus”, kurus bija sarūpējis Gulbenes novada kultūras centrs. Varbūt citi projekti ir daudz saistošāki, bet šim nebija nekādas apakšdomas. Doma bija vienkārši iepriecināt bērnus un iedrošināt tos piedalīties šādā pasākumā. Manuprāt, tas izdevās un nākamgad būtu jātaisa atkal. Ir vērts padomāt par attīstību, un varbūt jāpušķo eglīte ar burkāniem meža zvēriem, jo mēs taču tur bijām nekurienes vidū, kur gaismu deva traktors un mūsu ugunskuri,” sacīja L.Tērauda.