Savs saulgriežu vainags katram jāpin pašam

VASARAS SAULGRIEŽU svētki nav iedomājami bez ugunskura, Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienām Silmačos”, filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, siera, papardes zieda un vainaga galvā, un svētku vainaga pīšana ir viena no vasaras saulgriežu tradīcijām. Savas zināšanas saulgriežu vainaga pīšanā jaunajai paaudzei Lizumā nodod lizumniete Līga Ozoliņa, kura katru gadu šajā laikā pin vainagus un māca to darīt citiem. Vaicājot, kā viņa svin savu vārdadienu, Līga smaida: “Tā arī svinu – mācu citiem pamatus. Tas ir lielākais prieks un gandarījums, ja varu citiem nodot savas zināšanas.”

Saulgriežu svētku galvenā rota ir vainags, un tas piestāv visiem – sievām, vīriem, bērniem. Kādus ziedus tajā iepīt un kā pīt vainagu, lai tas izdotos košs un kupls, savās zināšanās dalās Līga Ozoliņa. To, cik daudz vainagu viņai dzīves laikā nācies sapīt, nemaz nevar saskaitīt, bet to, ka pirmais vainags, ko viņa uzpina, bija no pienenēm, to gan Līga atminas.

Viss ir no dabas

Šoreiz Līga māca vainagu pīt kā bizi. Šādā tehnikā pīts vainags neizjūk, un pīšanas tehnika nav sarežģīta. Vajadzīga tikai vēlēšanās to darīt. Process ir radošs un interesants. Bizi iesāk pīt no smilgām, paņemot nelielu smilgu pušķīti un aptinot augšā ar vienu no pušķa smilgām, lai neizjūk. Smilgas sadala trīs daļās kā bizei un sāk pīt, liekot klāt ziedus un lapas.

“Ja vainagu pin kā bizi, auklu nevajag. Visu var sapīt bez nekādiem palīglīdzekļiem. Vainags ir ekoloģisks un dabīgs. Viss ir no dabas un viss dabā arī paliek. Nav sintētisku materiālu. Tas nav arī vajadzīgs. Kad bizi sapin, tad tā noteikti ir jānostiepj, jo augi žūstot izstiepjas un tad vainags uzkrīt uz kakla. Tāpēc, pirms vainagu sien kopā, tas ir kārtīgi jānostiepj. Tad, kad vainags sasiets, to var padancināt rokās, pagriezt, lai tas vēl “iesēžas” un ir stiprs, un visu svētku vakaru kārtīgi arī turēsies uz galvas un nekritīs nost,” skaidro Līga.

Saulgriežu vainagā – visa laba jāņuzāle, ko plūc Jāņu vakarā. “Protams, vainagā nedrīkst pīt aizsargājamos un indīgos augus, bet gan jāpin tādi, kurus ziemā var izmantot tējās vai pirtsslotās – noderīgi un pazīstami augi,” uzsver Līga.

Vainaga pinējam katram sava recepte

Katram augam, ko iepin vainagā, ir sava nozīme. Ozols simbolizē spēku un stiprumu, kumelītes – veselību, jasmīns – prieku. “Un katram vainaga pinējam ir sava recepte, kādus augus viņš vainagā iepin vairāk vai mazāk. Katrā ziņā vainagā var iepīt arī koku lapas, piemēram, to pašu liepu vai tradicionālās ozola lapas. Katram sava izvēle. Un tad, kad vainagu pin, attiecīgi skatās – ja vairāk grib spēku, tad vainagā ir vairāk ozollapu, ja jautrību, tad jasmīnu,” stāsta Līga.

Pļavās jāņuzāļu pietiek. “Saka, ka šogad ātri viss nozied, tomēr tā nav. Vienmēr var atrast, un nevar tā teikt, ka nekā nav. Ir daudz, un pļavas ir pilnas. Tas nekas, ja kādi ziedi jau pārziedējuši, toties ir citi, kas tagad zied. Vienmēr kādu ziediņu, smilgas vai lapiņas vainagam var atrast. Jāņu spēks zālēs ir līdz Jāņiem, bet pēc tam jau nekas neapstājas, viss turpinās,” saka Līga.

Vainagiem var izmantot pīpenes, madaras, rudzupuķes, āboliņu, pēterpogas, smilgas, vanagzirņus, pelašķus, magones, raspodiņu, rudzupuķes, papardes un citu.

“Šajos svētkos vainagam ir jābūt galvā, un noteikti tam ir jābūt dzīvo ziedu vainagam. Un vainags jāpin katram pašam sev, tā ieliekot savu enerģiju. Tā arī ir saikne ar dabu, un tad vainagam ir pavisam cita vērtība, kad pats esi aizgājis uz pļavu un uzpinis. Jo lielāka augu dažādība vainagā, jo tas ir vērtīgāks. Ja sapin no viena veida puķēm, tad tas ir vienmuļāks un nabadzīgāks. Bet, ja ir daudz dažādu augu, tad tas nozīmē, ka meita nav bijusi slinka, aizgājusi uz pļavu, salasījusi dažādus augus, iepinusi savā vainagā un ar godu var to nest. Nekādā gadījumā Jāņos nevajag rotāties ar plastmasas un mākslīgo ziedu vainagiem! Mums apkārt ir tik daudz dažādu augu!” uzsver Līga un piebilst, ka, pinot vainagu, pinējam jābūt labā omā un jādara tas ar prieku.

Savukārt, ko darīt ar vainagu, kad svētki nosvinēti, līgotājs izlemj pats. “Ir, kas saka, ka vajag sadedzināt ugunskurā, vēl kāds iemet upē un peldina. Dažādi,” saka Līga.

Šis laiks dod enerģiju un spēku

Vasaras saulgriežu vainagu pīšanas nodarbību muzikāli papildināja Lizuma kultūras nama koklētāju ansamblis. Tā pārstāve Dace Vītola “Dzirkstelei” saka: “Līgosvētki, Jāņi ir gada kulminācijas punkts gan dabā, gan mūsu visu dzīvē, un šī sajūta ir arī man. Mani visvairāk iepriecina un man dod enerģiju un spēku tieši šīs visas naktis, kas tagad ir. Tās ir tik ārkārtīgi skaistas, un šis laiks ir tik smaržīgs tieši dabā! Daba mani visvairāk iedvesmo. Es sajūtu arī caur to savu piepildījumu. Protams, šajā laikā visu pošam, cik varam, ravējam, gatavojamies, mācāmies dziesmas, jo mums ir dažādi pasākumi Jāņu laikā. 21.jūnijā būs pasākums “Silmačos”, kur muzicēsim, 22.jūnijā mēs, “Pērlis”, brauksim dziedāt uz Vecpiebalgu. 23.jūnijā gan mājās. Šajā dienā nepiekritām nekur muzicēt, jo lai mūsu lauki arī tiek aplīgoti ar ģimeni kopā. Šis ir gada gaidītākais laiks. Pavasaris un Jāņu laiks – tas ir mans mīļākais laiks! Bet mēs jau svinam visus svētkus: Ziemassvētkus, Ūsiņus, Lieldienas, Meteņus. Katram ir sava enerģētika, sava sajūta, ko mēs iegūstam katros no šiem svētkiem, un Jāņi ir visaugstākais punkts, kad saulīte ir visaugstāk kalnā. Bet katros no šiem svētkiem ir iespēja sajust kaut kā sevi šajā lielajā gada ritā, un tas lielais gada rits ir viens no ritiem: saules rits ir viens no ritiem un cilvēka mūža rits, tāpat diena ir rits un elpa ir rits. Mēs dzīvojam ciklos, ritos, un katram no šiem posmiem ir sava nozīme un sava sajūta.”

Lizumniete Tatjana Kalniņa, kura mācās spēlēt kokli pie Daces, piebilst, ka Jāņu ugunskurs visus vieno. “Ja Ziemassvētkos novēlam cits citam kaut ko labu, tad Jāņos varam būt kopā ar dabu. Gada skaistākais laiks!” saka Tatjana.

+ 12