Bērnu grāmatu autorei Ingrīdai Bērziņai no Sinoles ir jauns darbs – “Pazaudētās asaras”, taču šoreiz – pieaugušajiem. Iedvesma, kā viņa pati atzīst, vienmēr ir bijusi viņai līdzās – ikdienas dzīvē, cilvēkos, sajūtās, apkārtnē un arī jūras plašumā.
“Šovasar gribētos tikt līdz jūrai, jo tādi lieli ūdeņi mani uzlādē un pozitīvi piepilda ilgam laikam, un, atceroties jūras plašumu, gribas smaidīt un smaidīt,” “Dzirkstelei” saka Ingrīda.
Ingrīdai ir 11 mazbērni, un viņa ir ieplānojusi uzrakstīt 11 bērnu grāmatas, šobrīd ir 10. “Savu mērķi – 11 bērnu grāmatas – man gribas īstenot, lai visiem mazbērniem būtu pa grāmatai!” uzsver Ingrīda.
Lai arī viņa zina, ka bērnu grāmatu piedāvājums ir ļoti liels un to ir grūti realizēt, Ingrīda cer, ka vienpadsmitā viņas sarakstītā bērnu grāmata iznāks pirms Ziemassvētkiem. “Domāju, ka arī turpmāk nekas jau nekur nepazudīs. Tāpat jau pa kādai grāmatai arī bērniem tiks. Bet pašlaik esmu pievērsusies pieaugušo grāmatu rakstīšanai. Grūti gan nāca šis darbs, bet tomēr iznāca. Radi, draugi, skolasbiedri priecājas,” stāsta Ingrīda.
Par jauno grāmatu viņa saka: “Grāmatai tomēr bija nepieciešams kāds pamats, un daļa no tā ir mana dzīves pieredze, uz tās es to arī veidoju. Lielākā daļa gan ir fantāzija, lai būtu interesantāk. Tomēr viss ir balstīts uz reāliem notikumiem – kā dzīvē.”
Vēlme rakstīt Ingrīdai bija jau no jaunības dienām, taču, kā tas bieži notiek, iedvesmas sapņi, kā viņa saka, tika nolikti dziļi dvēseles lādītē, jo vienkārši nebija laika – bērni, darbs, skriešana. Un, kad reizēm par tiem sapņiem atkal atcerējās, joprojām nebija laika un viņa tos iestūma vēl dziļāk. “Acīmredzot, tie sapņi tur visu šo laiku krājušies, un nu tie sāk nākt ārā. Laikam jau tiešām esmu tos sevī glabājusi. Kad sāku kādu darbu, mani vienmēr interesē, kas no tā beigās iznāks,” saka Ingrīda.
