Foto: No “Pieskāriena” arhīva
Stradu pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Pieskāriens” vadītājas Sabīnes Krilovas-Šmites vadībā, perkusionista Mārča Kalniņa un čellistes Elīzas Petrenko pavadībā 21. septembrī izdziedāja divus koncertus “Ziedošais pieskāriens” Gulbenes novada kultūras centrā. Savukārt jau 4. oktobrī “Pieskāriens” piedalīsies īpašā konkursā Cēsīs, kur kolektīvs iekļuvis 20 labāko vokālo ansambļu vidū no visas Latvijas.
Skatuve kā botāniskais dārzs
Ierodoties koncertā, kas notika kultūras centra mazajā zālē, pārņēma īsta botāniskā dārza sajūta. Koncerta klausītāji sēdēja pie galdiņiem, bet visu skatuvi un zāli piepildīja dažādi ziedi, puķupodi un zaļie augi. Tieši tik ziedošā vidē “Pieskāriens” izdziedāja 16 dziesmas par ziediem, ziedēšanu un mīlestību. Izskanēja gan sentimentālā Ances Krauzes dziesma “Neturi, kad pļavās brienu”, gan sarežģītā latviešu tautasdziesma “Jau vakar Jāņa bērni” a capella, noslēgumā – leģendārā Raimonda Paula “Mežrozīte”.
Pavisam šajā dienā notika divi koncerti. Ansambļa vadītāja S.Krilova-Šmite “Dzirkstelei” pastāstīja, ka biļešu izpirkšana un papildkoncertu rīkošana jau trīs gadus kļuvusi par patīkamu pārsteigumu un gluži vai tradīciju.
Pēdējos piecos gados uzplaucis
“Smejamies, ka mums nav viens, bet vienmēr divi koncerti – un tā arī ir. Šīs dienas pirmajā koncertā bija paredzētas 50 vietas, bet ieradās 55 skatītāji. Arī papildkoncerts pulcēja ļoti daudzus. Kad mums 8. martā koncerts notika lielajā zālē, visa zāle bija pilna, un arī rīkojām papildkoncertu. Atsaucība ir tiešām milzīga, un cilvēkiem ir prieks nākt un klausīties,” pauda S.Krilova-Šmite.
“Pieskārienam” jau ir 16 gadi, un S.Krilova-Šmite kolektīvu vada piecus gadus.
“Esam kā ģimene. Kopā esam astoņas dziedātājas, un viņas iesaista arī savas ģimenes. Kopā esam kopiena, kas dzied un rada novadam un arī ārpus tā. Varu teikt, ka pēdējos piecus gadus “Pieskāriens” tiešām ir atkal uzplaucis,” saka S.Krilova-Šmite.
Ansamblī jau kopš pirmās dienas
Kolektīvā dzied Paula Leite-Berģe, Dana Koliņa, Ilze Logina, Ineta Ivašenko, Dace Lazdiņa, Sanita Kalniņa, Laura Ušča un S.Krilova-Šmite.
P.Leite-Berģe ansamblī dzied jau no pirmās tā dienas – viņa ir vienīgā dalībniece, kura “Pieskārienā” ir kopš dibināšanas brīža.
“Pirms tam dziedāju korī, kuru vadīja Diāna Šķēla, Stāķu pamatskolas direktore. Kad atgriezos no ārzemēm un uzsāku dzīvi Stāķos, runājām ar Diānu, un teicu, ka man ļoti gribas atkal dziedāt, bet nav kur. Tā pamazām tapa arī ansamblis, un es sāku dziedāt “Pieskārienā”,” “Dzirkstelei” stāsta P.Leite-Berģe.
Viņa atceras, ka pirmie 12 gadi kolektīvam bijuši klasiski – ar mēģinājumiem reizi nedēļā un dažiem koncertiem.
“Kovida laikā mums nebija vadītāja, un praktiski nekas nenotika. Pēc tam notika brīnums – meistarklasēs Stāmerienā mums izveidojās sadarbība ar Sabīni. Radās doma viņu uzrunāt, vai viņa piekristu vadīt mūsu kolektīvu. Cerības bija mazas, bet mums tas izdevās. Pie Sabīnes sāku mācīties arī solo dziedāšanu, kas ir ļoti grūti un atbildīgi,” teic P.Leite-Berģe.
Viņa stāsta, ka tieši šajā posmā dziedātājas var sevi izaicināt aizvien vairāk – apgūt solo, pārvarēt uztraukumu un uzstāties ne tikai kopā ar ansambli. Arī koncertu S.Krilovas-Šmites vadībā ir krietni vairāk, un “Pieskāriens” tiešām ir uzziedējis no jauna.
Daļa “Pieskāriena” dalībnieču dzied arī Gulbenes novada kultūras centra jauktajā korī “Harmonija”, kas palīdz papildus trenēt balsi. Arī šo kori vada S.Krilova-Šmite.
Ceļš uz “Pieskārienu”
“Pieskāriena” dalībniece Laura Ušča uz mēģinājumiem ceļu mēro no Dzelzavas pagasta, kur viņa dzīvo.
“Ansamblis mani uzaicināja 2020. gadā piedalīties vienā skatē, jo tieši uz šo skati netika soprāns. Pēc skates gan nodomāju, ka nekad vairs nedziedāšu ansamblī, tas nebija priekš manis. Paula gan ir ļoti apņēmīga un aicināja dziedāt. Kad kolektīvu sāka vadīt Sabīne, arī es pēc īsa brīža pievienojos. Redzēju kolektīva izaugsmi, skanējumu. Bija interesanta arī iespēja dziedāt solo,” stāsta L.Ušča.
Viņa līdz Gulbenei mēro 30 km garu ceļu, kas izaicinošāks ir tieši ziemā, taču uz mēģinājumiem viņa dodas ar lielāko prieku.
Arī gulbenieti Inetu Ivašenko uz “Pieskārienu” aicinājusi tieši Paula.
“Neatceros tieši, kā nonācām pie sarunām par “Pieskārienu”, bet Paula atnāca pie manis uz darbu un lika kaut ko padungot. Es padziedāju “Aijā žūžū lāča bērni” un Paula teica, ka derēs! Tā arī nokļuvu ansambļu pasaulē. Šis jau ir septītais gads, kopš dziedu “Pieskārienā”,” teic I.Ivašenko.
Pārstāvēs Gulbenes novadu Cēsīs
Rudens “Pieskārienam” sācies ne tikai ar aizvadīto koncertu, bet arī ar iekļūšanu īpašā konkursā Cēsīs.
“Izturējām ansambļu atlasi, kura notika, žūrijai iesūtot dziedājuma video ierakstus. 4. oktobrī kopā ar vēl 20 labākajiem Latvijas ansambļiem dosimies uz Cēsīm, kur piedalīsimies Latvijas koru un vokālo ansambļu konkursā, kas norit par godu tam, ka Cēsis šogad ir Latvijas Kultūras galvaspilsēta. Šajā dienā Cēsis tiešām būs Latvijas kultūras metropole,” stāsta S.Krilova-Šmite.
