
Visticamāk, koncerta “Manai dzimtenei” apgūtais repertuārs tiks izdziedāts pašu sarīkotos svētkos, kas varētu notikt 11. jūlijā Lejasciemā. To “Dzirkstelei” apstiprina Alūksnes, Balvu un Gulbenes apriņķa virsdiriģents Uldis Kokars.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka saistībā ar dziesmu svētku “Manai Dzimtenei” norisi, kuri publiskajā telpā sākotnēji saukti par Raimonda Paula dziesmu svētkiem, izskanējusi kritika un to paudis arī pats komponists R.Pauls.
Gala lēmums vēl nav pieņemts
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja vietniece amatiermākslas jautājumos un kultūras projektos Dārta Vilne “Dzirksteli” informē, ka pagaidām nekas nav nolemts oficiāli. “Piektdien mēs tikāmies tiešsaistes sanāksmē ar mūsu apriņķa virsvadītāju un apriņķa koru diriģentiem. Sapratām, ka situācijas koriem ir nedaudz atšķirīgas, kā arī līdz 23. februārim koriem bija jāpārreģistrējas šiem svētkiem. Līdz ar to vēl sekojam līdzi informācijai, bet teorētiski esam gatavi “B” variantam un svētkus rīkot Lejasciemā,” saka D.Vilne.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs “Dzirkstelei” saka, ka pašvaldībai un arī Gulbenes novada kultūras centram līdz galam lēmums nav pieņemts. “Ja arī šo lēmumu pieņems, tad izdevumi, kas būs saistīti ar šo pasākumu, nebūs lielāki kā tad, ja koriem būtu jādodas uz Rīgu. Ja izlems, ka koncerts būs Lejasciemā, tad uz priekšu! Mums būs tuvāk šis koncerts. Varēs braukt skatīties, ko mūsu pašdarbnieki būs sarūpējuši,” saka N.Mazūrs.
Par to, ja gadījumā koncerts notiks Lejasciemā, vai koncerta apmeklētājiem būs jārēķinās ar ieejas maksu, N.Mazūrs saka: “To nevaru pateikt. To visu vēl runāsim.”
Kori gatavojas koncertam
Uldis Kokars “Dzirkstelei” stāsta, ka šie plāni ir ļoti nopietni. “Mēs ar Sarmīti (Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska – red.) par šo jautājumu jau esam runājuši un nākamnedēļ turpināsim runāt. Esam ar visiem apriņķa koriem tikušies, un visi piekrituši, ka svētki varētu notikt Lejasciemā, un sākam gatavošanos. Tie visi ir apriņķa kori, bet sāk jau pieteikties arī kori no citurienes. Šobrīd man ir pieteikušies divi kori, kas grib braukt no cita novada. Es domāju, ka tas arī notiks, ka šīs koncerts būs Lejasciemā 11. jūlijā. Viss uz to virzās. Koriem notiek mēģinājumi un gatavošanās šim koncertam,” stāsta U.Kokars.
Viņš arī saka, ka pēc pārrunām koros ir skaidrs, ka šādā situācijā doties uz Rīgu vairs nav jēgas, jo sajūtas par braucienu uz galvaspilsētu ir sabojātas un prieks par gaidāmo koncertu ir zudis. “Tur viss tik nesmuki,” saka U.Kokars un turpina, ka tāpēc koncerts Lejasciemā ir vislabākais risinājums. “Kādēļ gan gatavoties uzstāšanās reizei pustukšā estrādē un pustukšās skatītāju vietās Mežaparkā? Gribas kaut ko smuku sev un klausītājiem, kas ieradīsies,” uzsver U.Kokars.
Vēlas godināt maestro
Gulbenes novada kultūras centra jauktā kora “Harmonija” vadītāja Sabīne Krilova-Šmite “Dzirkstelei” saka, ka Gulbenes novada kori ir atteikušies no dalības koncertā Rīgā.
“Tas jūklis, neskaidrības, netīrība un tāds, manuprāt, absolūti neprofesionāls darba stils šī pasākuma veidošanā, līdz ar to nebija vairs sajūtas, ka gribētos tur būt. Pats pirmais vilnis decembrī ar maestro paziņojumu, tas bija šoks, bet tālāk jau visas peripetijas, kas notiek ap šo koncertu, vairs neraisīja ļoti emocionālas sajūtas. Koris ir ļoti izglītots un seko līdzi aktualitātēm, un līdz ar to nekādi pārsteigumi nevienam tie nav. Katram iestājās racionāls prāts, apziņas sajūta, kas ir kas, un liela daļa koristu nav pirmo reizi šajā dziesmu svētku kustībā un dziesmu svētku būšanā. Visi zina, kas tas ir, ko tas nozīmē, ko tas prasa un kā tas tiek organizēts. Koristi ir vienoti, apspriežoties un aprunājoties, uzklausot viņu pārdomas, visi vienojās, ka mēs rīkosimies tā, kā lems, pirmkārt, mūsu virsdiriģents, kā lemsim mēs paši, koris, un kā tas viss ies kopā sazobē. Protams, liels prieks būs, un ļoti ceru, ka izdosies plāns “B”. Es arī uzskatu, ka mūsu novada, apriņķa vai vēl mazliet plašākam koncertam ir jābūt. Tomēr darbs ir ieguldīts un korim ir jādzied. Jebkurā gadījumā mēs vēlamies godināt maestro par viņa izcilo mūža darba veikumu. Gribas muzicēt un gribas, lai mūzika stāv pāri negatīvajām šī lielkoncerta, kas bija paredzēts Mežaparka estrādē, sajūtām. Lai mēs gūstam no šī maestro jubilejas gada prieku muzicēt, būt kopā un dziedāt šīs skaistās viņa melodijas. Es ļoti ceru, ka viss izdosies un ka būs iespēja šo visu noorganizēt. Ļoti būtiski būtu noorganizēt šo koncertu ļoti skaistu, ļoti patriotisku, kā arī gan koristus un klausītājus vienojošu,” saka S.Krilova-Šmite.