Tapusi pirmā redakcija Gulbenes novada kultūras attīstības plānam 2026.-2031. gadam. Šā dokumenta tapšanas procesā tiks iesaistīta sabiedrība. Par šādu aktivitāšu organizēšanu deputāti nobalsoja novada domes 26. februāra sēdē.
Domes apvienoto komiteju sēdē 18. februārī šā plāna pirmo redakciju prezentēja Dārta Vilne, kura ir novada kultūras centra vadītājas vietniece amatiermākslas jautājumos un kultūras projektos.
Viņa arī akcentēja, ka viens no mērķiem ir veicināt kultūras nozares vienotību novadā. Tas nozīmē sadarbību, vienotu plānošanu un informācijas apriti.
Necentās “būvēt sapņu pilis”
“Dzirkstelei” D.Vilne sacīja: “Pašvaldības kompetencē ir apstiprināt pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus, kas ir kā vadmotīvi konkrētu nozaru darbībai un attīstībai. Attiecīgi kultūras nozares plānošanas dokuments darbojas arī kā sasaistošais elements starp valsts un pašvaldības kultūrpolitiskajiem mērķiem. Svarīgi, ka visos līmeņos galvenās vadlīnijas ir saskaņotas. Tostarp arī katrai kultūras apakšnozarei (kultūras centriem, bibliotēkām, muzejiem, kultūrizglītības iestādēm) ir sava normatīvā dokumentu bāze, kas nosaka to darbību jau pašos pamatos.”
Viņa uzsver, ka konkrētais novada kultūras nozares piecgades plānošanas dokuments ir labs veids, kā vēlreiz nokartēt novada kultūras nozari, apakšnozarēm veikt iekšēju analīzi, iesaistīt sabiedrību viedokļa izteikšanā. “Pieci gadi nav salīdzinoši liels termiņš, kā arī mēs apzināmies, ka pieejamais finansējums kultūras nozarei, visticamāk, nepalielināsies, līdz ar to plāna ietvaros necentāmies “būvēt sapņu pilis”, bet apzināties reālo situāciju, likt uzsvaru uz kvalitatīvu pamatfunkciju pildīšanu. Esošās demogrāfiskās situācijas ietvaros ļoti būtiski ir likt uzsvaru uz vietējām kopienām, iedzīvotājiem, novērtēt katra cilvēka esošo un potenciālo ieguldījumu kultūras dzīves attīstībā. Uzskatām, ka tieši kultūra ir arī viens no veidiem, kā stiprināt cilvēku pozitīvo piederību savai teritorijai, novadam un valstij. Attīstības plāna ietvaros būtiska loma ir arī dažādo novada kultūras iestāžu sadarbībai. Plāna izstrādes ietvaros tikās kultūras iestāžu vadītāji, iestādes padziļinātāk iepazina viena otru, analizēja saskares punktus un katras specifiku, arī kopējās novada kultūras dzīves stiprās un vājās puses, iespējas un draudus.”
Izsver stiprās un vājās puses
Ar kultūru saistītajām novada pašvaldības iestādēm ir atšķirīga līdzšinējā situācija, vairākām iestādēm jau ir savs stratēģijas dokuments. Tāds ir Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam, pašvaldības aģentūrai “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”, Gulbenes Mākslas skolai. Savukārt Gulbenes Mūzikas skola pašlaik izstrādā savu stratēģijas dokumentu.
“Gulbenes novada kultūras centram un novada bibliotēkai savas atsevišķas iekšējās plānošanas stratēģijas nav,” sacīja D.Vilne.
Topošajā Gulbenes novada kultūras attīstības plānā ir uzsvērtas gan stiprās puses, gan vājās puses šajā nozarē. Pie stiprajām pusēm tiek pieskaitīts līdz šim sasniegtais – kultūras iestāžu skaits un to akreditācija, tautas mākslas kolektīvu esamība, pārklājums ar daudzveidīgiem kultūras pasākumiem, novada bagātais kultūrvēsturiskais mantojums. Kā vājās puses izcelts nepietiekamais finansējums, problēmas ar kultūrvēsturiskā mantojuma apsaimniekošanu, infrastruktūras materiāli tehniskais stāvoklis, kultūras speciālistu trūkums, negatīvā demogrāfiskā situācija novadā.
D.Vilne uzsvēra, ka novadā tiek pildīta valsts kultūrpolitika, turklāt – kvalitatīvi. Novada kultūras attīstības nākotnes vīzijā ir akcents un nepārtrauktību nozarē, uz katra indivīda ieguldījuma akceptu, uz piederības sajūtas veicināšanu savai dzīvesvietai, kopienai, valstij. Būtisks ir uzsvars uz sabiedrības līdzdalību novada kultūras dzīvē.
Vēlas iegrāmatot atsauksmes
Domes apvienoto komiteju sēdē deputāts Andis Caunītis jautāja, kā tiek paredzēts nodrošināt plānā ierakstīto – katru gadu noskaidrot iedzīvotāju intereses un viedokli. “Protokolējam, uzklausām viedokli?” viņš gribēja saprast, vaicājot, kas notiks tālāk pēc viedokļu apzināšanas. A.Caunītis sacīja: “Sūdzību un ierosinājumu grāmatu varētu nolikt katrā kultūras namā vai tautas namā.”
D.Vilne sacīja: “Mēs pat esam domājuši par šādu atsauksmju grāmatu. Ir jāpiedāvā cilvēkiem visdažādākās iespējas paust savu viedokli.”
Lēmumu par kultūras plāna izstrādes uzsākšanu deputāti pieņēma pagājušā gada 31. jūlijā. Darba grupas vadītāja ir D.Vilne. Pārējie darba grupas dalībnieki ir Sarmīte Zdanovska, Gulbenes novada kultūras centra vadītāja; Sabīne Jefimova, Gulbenes novada bibliotēkas direktore; Sandra Dikmane, Gulbenes Mākslas skolas direktore; Valda Dārgais, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore; Ainārs Brezinskis, Gulbenes novada pašvaldības domes deputāts; Antra Sprudzāne, pašvaldības izpilddirektore; Māra Mezīte, Gulbenes Mūzikas skolas direktores vietniece.
Plāna gala redakciju paredzēts izstrādāt martā. Dokuments būs publiski pieejams pašvaldības oficiālajā interneta vietnē.
Fakti
Gulbenes novada pašvaldības 2026. gada budžetā ir paredzēts finansējums:
● pašvaldības aģentūrai “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” – 151 523 eiro (iekļaujot visu aģentūras darbinieku atalgojumu);
● izglītojošā un interaktīvā centra “Dzelzceļš un Tvaiks” darbībai – 36 756 eiro;
● Stāmerienas pils iekštelpu pārbūvei, restaurācijai – 296 964 eiro; Stāmerienas pils darbībai – 179 446 eiro;
● Gulbenes novada bibliotēkai – 806 334 eiro (ieskaitot visu darbinieku, arī pagastos esošo, atalgojumu); bibliotēkas projektiem, kuri atbalstīti Valsts kultūrkapitāla fondā – 2788 eiro; projektam “Sabiedrības digitālo
prasmju attīstība” – 11 518 eiro;
● projektam “Europe Direct” – 1272 eiro; ● bibliotēku darbībai pagastos: Beļavā – 3819 eiro; Daukstēs – 6545 eiro; Staros – 9729 eiro; Druvienā – 3021 eiro; Galgauskā – 2936 eiro; Jaungulbenē – 5687 eiro; Lejasciemā – 8376 eiro; Sinolē – 5807 eiro; Litenē – 5590 eiro; Lizumā – 7564 eiro; Līgo – 4430 eiro; Rankā – 7515 eiro; Gaujasrēveļos – 5983 eiro; Stāmerienā – 6357 eiro; Kalnienā – 6810 eiro; Strados – 9668 eiro; Stāķos – 7366 eiro; Tirzā – 5944 eiro;
● bibliotēkām pagastos, kuras veic arī pašvaldības klientu apkalpošanas funkcijas – katrai no 13 bibliotēkām 2400 eiro;
● kultūrvēsturiskā mantojuma centriem pagastos: Lejasciemā – 26 803 eiro; Rankā – 26 899 eiro;
● Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja (Oranžērijas) ēkas renovācijai – 640 668 eiro; muzeja darbībai (ieskaitot visu darbinieku algas) – 281 422 eiro; projektam “Dārza pērles II” – 19 099 eiro; “Erasmus+” projektam – 4666 eiro; Druvienas vecās skolas-muzeja darbībai – 22 689 eiro;
● Gulbenes novada kultūras centram (ieskaitot visu darbinieku, arī pagastos, atalgojumu – 892 191 eiro; kultūras un tautas namiem pagastos (atbilstoši dzīvesvietu deklarējušo iedzīvotāju skaitam katra pagastā): Beļavā – 20 233 eiro; Ozolkalna “Zīļukā” – 10 814 eiro; Staros – 15 713 eiro; Druvienā – 28 584 eiro; Galgauskā – 12 045
eiro; Jaungulbenē – 24 299 eiro; Lejasciemā – 24 749 eiro; Litenē – 22 074 eiro; Lizumā – 43 262 eiro; Līgo 10 666 eiro; Rankā – 23 898 eiro; Stāmerienā – 14 599 eiro; Kalnienā – 6120 eiro; Strados – 19 196 eiro; Tirzā – 14 575 eiro;
● novada amatiermākslas kolektīviem – 368 019 eiro; atbalsts kultūrai – 13 500 eiro; bānīša svētkiem – 10 000 eiro; sadarbībai ar Latvijas Kultūras akadēmiju – 5000 eiro; Gulbenes pilsētas svētkiem – 67 000 eiro; Druvienas pasākumam “Skroderdienas Silmačos” – 12 000 eiro; “Silmaču” muzejam Druvienā – 418 eiro;
● koprades telpām Gulbenē, Ozolu ielā 2 – 4323 eiro.
AVOTS: GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA
