Šodien visi, kas nebija nobijušies no dziļā sniega, devās uz Spārītes parku, kas pārvērties par zaķu ciemu. Ciema galvenajā laukumā darbojās lielā kūts uzraudze Aita un Lieldienu Zaķis. Vairāk foto šeit.
Zaķis gan bilda, ka gaidījis palīgā Vistu, bet Aita paskaidroja, ka Vistai naktī izšķīlušies cālīši un nu viņai jāauklē mazulīši.
Lieli un mazi garauši kopā ar Aitu un Lieldienu Zaķi gāja rotaļās: brauca ar sniega močiem uz kūti pēc olām, ķēra zaķus vārtos, vārīja un krāsoja olas, stādīja zaķim kāpostus, izdejoja arī putniņu deju. Īpaši jautra bija mainīšanās ar pāriem.
Varēja izmēģināt arī uz pannas apgriezt ceptu olu, metot to gaisā. Tāpat bija iespēja sacensties veiklībā, ripinot olas, metot riņķus, ar bumbiņu mēģinot trāpīt pa bundžām, ar olu karotē lienot cauri sietam vai uz ātrumu ar īpašu instrumentu lasot izbērtās olas spainītī.
Protams, varēja arī izšūpoties un nokrāsot olas. Centība un veiklība tika atalgota ar konfektēm, tāpēc dažam ātri vien ar saldumiem bija pilna kabata.
Lai gan bērniem kopā ar kūts galveno Aitu izdevās sasaukt saulīti un notīrīt mākoņu lodziņu, brīžiem aukstums tomēr ņēma virsroku. Tad talkā nāca trušu smalkā virtuve, kurā varēja nobaudīt karstu Lieldienu zupu, kas bija īpaši garda. Pavāri bija izvārījuši trīs milzu katlus zupas, lai visi garauši varētu sasildīties.
Ja pavasaris nebūtu aizkavējies, iespējams, apmeklētāju būtu vairāk, tomēr tiem, kas bija atnākuši, jautrības netrūka.
