Dzirkstele.lv
2023. gadā mediju nozares pašregulācijas organizācijā “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), skatīti 36 iesniegumi un sūdzības par iespējamiem ētikas pārkāpumiem mediju darbā.
Trešo daļu no sūdzībām sniedza cilvēki un organizācijas, kuri uzskatīja sevi par tieši aizskartiem ar medija publikāciju vai sižetu. Sūdzētāju vidū bija plašāk zināmas organizācijas un personas, piemēram, Jānis Domburs, LPB Bank, Emergn, Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera, Jehovas liecinieku draudžu savienība, kā arī mazāk zināmi cilvēki. Šādu sūdzību izskatīšana un atzinumu sniegšana, vai medijs ir pārkāpis ētikas kodeksu, ir viens no Ētikas padomes uzdevumiem. Ētikas padomes atzinumos par šādiem gadījumiem secināts, ka daļa sūdzību bijušas pamatotas kļūdu vai apzinātas tendenciozitātes rezultātā, citos gadījumos medijs savu kļūdu jau bija apzinājies, atzinis un novērsis, bet vēl dažos gadījumos bija secināms, ka medijs ir ievērojis profesionālos standartus, bet sūdzētājiem bijis grūti pieņemt kritiku. Neprecizitātes un kļūdas mediju darbā ir neizbēgamas, taču ne katra pieļautā neprecizitāte un kļūda ir uzskatāma par ētikas pārkāpumu – medija darba novērtējumā svarīga ir arī spēja pieļautās neprecizitātes un kļūdas atzīt, izskaidrot, labot un atbilstošā situācijā arī atvainoties. Par precizējumu un kļūdu labošanas nozīmīgumu Ētikas padome 2023. gadā veica pētījumu, organizēja diskusiju un izstrādāja rekomendācijas medijiem.
Cilvēki īsteno iespēju vērsties Mediju ētikas padomē arī situācijās, kad medijs, viņu ieskatā aizskar sabiedrības vai kāda cita intereses. Skatot šādus iesniegumus un sniedzot situācijas vērtējumu, Ētikas padome secināja, ka daļā gadījumu pretenzijām ir bijis pamats, jo medijs nav pievērsis uzmanību kādam aspektam vai novērtējis tā nozīmību. Piemēram, auditorijas sašutumu uzpelnījās cietsirdīga izturēšanās pret suni televīzijas realitātes šovā, televīzijas sižetā iekļauta norādes uz mazaizsargāta cilvēka dzīvesvietu, portāla jūsmināšanās par vietējās slavenības spēju tiešraidē piedzerties un sasniegt lielu promiļu skaitu. Respektējot medija redakcionālo neatkarību, Ētikas padome akcentē, ka mediju ētika ietver arī izvērtējumu par publikācijas mērķi un iespējamiem uztveres kontekstiem, redakcijas morālo atbildību auditorijas priekšā par medija popularizētajām vērtībām.
Būtiska tēma mediju un sabiedrības attiecībās ir vārda brīvība un tiesības paust viedokli. Lai arī šīs tiesības ir svarīgs cilvēktiesību un mediju darbības princips, izpratne par tām nebūt nav pašsaprotama. Ētikas padome ir saņēmusi sūdzības par to, ka medijs ir intervējis sūdzētājiem netīkamus politiķus, gan pat to, ka laikraksta galvenais redaktors ir paudis savus uzskatus laikraksta redakcijas slejā. Šādās situācijās Ētikas padome nostājas mediju pusē, atbalstot mediju daudzveidību, mediju satura daudzveidību, redakcionālo neatkarību un tiesības paust viedokli. Vienlaikus mediju ētikas padome atzīst, ka arī vārda brīvība nav absolūta un žurnālistiem ir jābūt modriem, lai trešās personas neizmantotu medijus naida kurināšanai, apzinātai neslavas celšanai utml., bet pašu žurnālistu paustie viedokļi, pret kuriem tiek attiecinātas augstākas prasības, būtu pamatoti ar sabiedrības interesēm un balstīti faktos.
Par to, ka vārda brīvība nav absolūta un tai ir dažādi aspekti, atgādināja arī vairākas sūdzības par komentāru dzēšanu pie rakstiem interneta portālos. Šādos gadījumos Ētikas padome atzīst medija tiesības to uzturētajās interneta vietnēs pārraudzīt publicēto komentāru atbilstībai lietošanas noteikumiem. Piemēram, medijam ir tiesības dzēst rupjus, agresīvus un aizskarošus komentārus vai ierakstus, kuri netiecas uz rakstu vai citādi mazina diskusijas vides kvalitāti.
Sūdzības saistībā ar karu Ukrainā rāda, ka pastāv dažādi skatījumi, kā sabiedrībā un medijos būtu atspoguļojams karš un paužama attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Dažreiz medijiem vai publikācijā citētajam cilvēkam pārmesta nepietiekami atbalstoša attieksme Ukrainai, nepietiekams Krievijas nosodījums. Viena sūdzība bija par publikāciju, kurā kādu traģisks kara notikumu izskaidrots ar neatkarīgu pētnieku, nevis Ukrainas valdības versiju. Cita sūdzība bija par žurnālista reakciju, noskatoties šaušalīgu videoierakstu no karalauka – viņš bija reaģējis cilvēciski, nevis politkorekti. Citā gadījumā paši mediji bija uzstājušies tiesnešu lomā – medijam bija pieticis ar to vien, ka publiska persona nav pietiekami skaidri nosodījusi Krieviju, lai šo personu ziņu virsrakstā atainotu kā Krievijas iebrukuma attaisnotāju.
Secināms, ka, veidojot materiālus par sarežģītiem un emocionāli piesātinātiem jautājumie, mediji saskaras ar dilemmu – vai priekšroku dot neitralitātei un objektivitātei vai izmantot publikāciju, lai paustu savu attieksmi. Tomēr Ētikas padomes skatījumā faktu un viedokļu nošķīrums, informācijas pārbaudīšana, dažādu skatu punktu iekļaušana joprojām ir svarīgi mediju darba principi. Tos nav nepieciešams atmest, bet ir svarīgi prast īstenot jaunajos apstākļos, kad no medijiem gaida ne vien notikumu un tēmu kvalitatīvu izklāstu, bet arī, lai tie organizētu un uzturētu pasaules skatījumu par to, kas ir labs un ļauns, kas ir pieņemams un nepieņemams.
Daļa sūdzību saistās ar virsrakstu sensacionalizāciju – pārspīlētiem, maldinošiem virsrakstiem interneta portālos. Virsrakstus iespējams veidot dažādi – izceļot un paspilgtinot vienu raksta aspektu vai mēģinot tajā ietver kopējo raksta saturu, – virsrakstu veidošanā bieži nepieciešama radoša pieeja. Tomēr cīnoties par lasītāja klikšķi, mediji nereti pārkāpj robežu un izveido maldinošus un emocionāli satraucošus virsrakstus (klikšķēsmas), kuru vēstījums būtiski atšķiras no raksta. Saņemtās sūdzības bijušas gan par lasītāju “vazāšanu aiz deguna” (“FOTO. Ko mums neparādīja? Karsta ballīte pēc karaļa Čārlza III kronēšanas ceremonijas Vindzoras pilī”), gan par Latvijas valsts un dažādu personu grupu iekļaušanu virsrakstos un stereotipizāciju. Izvērtējot virsrakstu saturu un atbilstību publikācijām, Ētikas padome dažos gadījumos secināja, ka tie veidoti sliktākajās dzeltenās preses tradīcijās (“Traģiski izdzisusi 17 gadus veca krievu hokejista dzīvība; viņa slepkavas sastopamas arī Latvijā”), bet citos gadījumos secināja, ka virsraksts, lai arī satraucošs, ir rakstam atbilstošs, jo izriet no raksta satura (“Latvieši ir nolemti dzeršanai – kā vēsture mūs izveidoja par alkoholiķu tautu” – raksts par alkohola lietošanas tradīcijām un ieradumiem vairāku gadsimtu garumā) vai ir daļa no citāta (“Igaunijā dara citādi. ‘Mērķis ir nepieļaut nacistu nonākšanu pie varas Eiropā’” – intervijas virsraksts).
Sarežģījumus rada arī situācijas, kad portālā redzams aizskarošs vai stereotipizējošs virsraksts, bet pats raksts ir pieejams tikai abonementiem, – pārējiem nav iespējams pārliecināties par virsraksta pamatotību. Apzinoties, ka šī brīža ģeopolitiskajā situācija ir mainījusi daudzu cilvēku skatījumu uz lietām un Latvijas vārda nepamatota noniecināšana un etniski vispārinājumi tiek uztverti saasināti, Ētikas padome rekomendē medijiem izvairīties no pārspīlēta fatālisma paušanas virsrakstos.
Ētikas padomes atzinumi ir publiski un pieejami LMĒP vietnē https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
2023. gadā LMĒP pievienojās seši jauni biedri. Šobrīd biedrībā ir 47 biedri, kas pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 47 biedri un trīs asociētie biedri, kā arī biedrības Ētikas kodeksam pievienojušies četrpadsmit uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par Biedrības biedriem. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos pārrauga LMĒP Ētikas padome, kurā darbojas tās priekšsēdētāja Daiga Sproģe un vietnieks Aivars Pastalnieks, padomes locekļi Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Andrejs Mēters, Ingemārs Vekteris, Aleksandrs Mirlins.
