Iecere par Veselības ministrijas (VM) un Labklājības ministrijas (LM) apvienošanu ir ilgtermiņa risinājums novecojošas sabiedrības un komplicētu pacientu aprūpes vajadzībām, aģentūrai LETA sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Ministrs skaidroja, ka šāds modelis nav jauna vai unikāla ideja, jo līdzīgas pieejas pastāv arī citās Ziemeļvalstīs un Igaunijā. Abu Meri norādīja, ka par šādu ieceri runā jau divus gadus un, ja to kādreiz izlemtu īstenot, integrācijai būtu nepieciešami vismaz četri gadi, kamēr tiktu skaidri izstrādāts pacienta ceļš.
Viņš pauda viedokli, ka veselības un labklājības jomu apvienošana varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri patlaban nonāk starp divām sistēmām, īpaši smagi slimiem pacientiem, cilvēkiem ar invaliditāti, vientuļiem senioriem un tiem, kuriem pēc ārstēšanās slimnīcā nepieciešama ilgstoša aprūpe.
Pēc ministra teiktā, patlaban bieži rodas situācijas, kad cilvēkam nepieciešams gan veselības aprūpes, gan sociālais atbalsts, taču neviena no sistēmām pilnībā neuzņemas atbildību. Kā piemēru viņš minēja paliatīvo aprūpi, hospisa, mājas aprūpi un sociālās aprūpes centrus, kur finansējums un atbildība sadalīta starp divām ministrijām, pašvaldībām un dažādām iestādēm. Patlaban finansējums un atbildība bieži sadalīta starp divām administrācijām un diviem budžetiem, tādēļ vienā sistēmā risinājumu izdodas rast, bet otrā ne, un no tā cieš cilvēki, kuriem nepieciešams atbalsts, uzsvēra ministrs.
Turklāt sociālās aprūpes centros daudziem klientiem vienlaikus nepieciešama gan sociālā palīdzība, gan veselības aprūpe. Viņaprāt, pašlaik nevar apgalvot, ka šī sistēma ir sakārtota.
Abu Meri arī akcentēja, ka sabiedrība noveco, pieaug vientuļu cilvēku skaits un arvien biežāk veidojas situācijas, kad pēc insulta vai citām smagām saslimšanām cilvēks vairs neatbilst slimnīcas pacientam, bet vienlaikus nav skaidrs, kurš uzņemas viņa tālāku aprūpi. Vienā pusē tiek norādīts, ka ārstēšana ir beigusies, otrā – ka tas jau ir pašvaldības vai sociālās aprūpes jautājums, lai gan cilvēkam joprojām vajadzīga veselības aprūpe.
Vienlaikus kopīga abu resorsu administratīvā sistēma varētu veicināt vienotu informācijas apriti un vienotu pieeju pakalpojumiem. Piemēram, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju ir LM pārraudzībā, bet Abu Meri saņemot iedzīvotāju vēstules ar sūdzībām par VDEĀVK ārstu lēmumiem, lai gan šī institūcija nav VM pārziņā.
Ministrs arī norādīja, ka sabiedrības novecošanās un demogrāfijas tendences padara veselības un labklājības jomu ciešāku sasaisti nepieciešamu, lai “ietu līdzi laikam”. Viņš uzsvēra, ka cilvēki dzīvo ilgāk, taču biežāk dzīvo ar hroniskām slimībām un funkcionāliem traucējumiem, tādēļ pieaug vajadzība pēc ilgstošas aprūpes un koordinētiem pakalpojumiem.
Pēc Abu Meri paustā, patlaban problēmas redzamas arī sociālās aprūpes centros, kur klientiem nepieciešama ne tikai sociālā aprūpe, bet arī veselības aprūpes pakalpojumi. Ministrs minēja, ka nereti šādos centros ar esošo kapacitāti bieži nepietiek.
Veselības ministrs noraidīja pārmetumus, ka ministriju apvienošana nozīmētu naudas līdzekļu pārvirzīšanu par sliktu kādai no nozarēm, un uzsvēra, ka runa nav par līdzekļu atņemšanu pensijām vai citiem sociālajiem maksājumiem. Viņš pieļāva, ka arī apvienotā modelī varētu būt divi politiski atbildīgie ministri, bet kopīga administrācija.
Abu Meri uzsvēra, ka viņa teiktais ir personīgais redzējums, kas balstīts amatā gūtajā pieredzē un sarunās ar ārvalstu kolēģiem, un tas nenozīmē, ka šādu ieceri noteikti atbalstīs nākamā Saeima vai valdība.
Kā vēstīts, Abu Meri paziņojis, ka “Jaunā Vienotība” gaidāmajās Saeimas vēlēšanās piedāvās apvienot VM un LM.
Savukārt labklājības ministrs Rainis Uzulnieks (ZZS) jau norādījis, ka piedāvājums apvienot ministrijas “kategoriski nav atbalstāms”.
Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā sestdienā.
