Dzirkstele.lv
Aizsardzības resors ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem piemērs individuālu pieeju iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā (VAD), otrdien pēc valdības sēdes norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), atzīstot, ka neesot jēgas iesaukt dienestā saikni ar Latviju zaudējušu jaunieti.
Attiecībā uz jauniešiem, kuri nupat beiguši skolu un, iespējams, vēlētos studēt ārzemēs vai braukt uz ārzemēm citu iemeslu dēļ, aizsardzības resors piedāvāšot iestāties Zemessardzē vai arī šo dienestu uz kādu laiku atlikt.
Runājot par jauniešiem, kuri jau patlaban kādu laiku uzturas ārzemēs un kuriem drīzumā paliks 18 gadi, Pabriks norādīja, ka pirmajā VAD īstenošanas gadā plānots kopumā piesaistīt vien 1000 Latvijas pilsoņus neatkarīgi no mītnes vietas.
“Ja skatāmies uz šo skaitu gadā, tad acīmredzot tādu ārzemēs esošu jauniešu nebūs ļoti daudz un tieši tāpēc mēs izvērtēsim individuāli jautājumu par to, kurā valstī viņš atrodas, ko viņš tur dara vai nedara. Tāpat atcerēsimies, ka 18 gados ļoti reti kādam ir kredīti vai nopietni darbi. Līdz ar to šeit būs individuālāka pieeja,” uzsvēra ministrs.
Ministrs atzina, ka nav jēga iesaukt VAD cilvēku, kurš ir zaudējis saikni ar Latviju, jo valstij ir svarīgi, lai cilvēks krīzes situācijā būtu Latvijā un viņš būtu pieejams. Vienlaikus aizsardzības resors nevēloties izslēgt šos jauniešus no VAD, solot maksimālu vienlīdzību pret visiem jauniešiem neatkarīgi no mītnes vietas.
“Es nedomāju, ka kāds šeit varētu pateikt, ka, piemēram, jaunietis, kurš dzīvo Londonā, Vašingtonā, Berlīnē, ir labāks par to jaunieti, kurš dzīvo Gulbenē, Madonā vai Ventspilī. Tas vienkārši nebūtu godīgi, tāpēc VAD jāattiecina uz visiem, kuriem izloze kritīs. Es domāju, ka šis skaits nebūs liels un varēsim individuālā kārtā izvērtēt gan spējas, gan vajadzības,” uzsvēra ministrs.
Pabriks informēja, ka pirmajiem brīvprātīgajiem VAD aizsardzības resors “mēģināšot padomāt” par kādiem vēl papildus bonusiem, lai viņiem būtu “nedaudz interesantāk” kā pirmajiem iziet dienestu.
Aizsardzības ministrijas piedāvātā reforma paredz, ka potenciālo rekrūšu atlasīšanā izmantos izlozi, nosakot kvotas proporcionāli iedzīvotāju skaitam attiecīgajā novadā. Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs Nacionālo bruņoto spēku vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju 1100 eiro apmērā.
Tāpat dienesta laikā būs iespēja apgūt autovadītāju apmācību. Tāpat būs iespēja kandidēt uz finanšu institūcijas “Altum” garantiju mājokļa iegādei līdzīgu kā profesionālajā dienestā.
Valdība otrdien atbalstīja VAD likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus likuma grozījumus.
LETA
