Dzirkstele.lv
Otrdien, 9. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna (CA plāns) atjaunoto redakciju. CA plāns ir plānošanas dokuments, kas ietver katastrofas pārvaldīšanas pasākumus kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Atjaunotā redakcija paredz vairākus būtiskus papildinājumus civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā. Par to informē Iekšlietu ministrija.
Ņemot vērā laikapstākļu izraisītos izaicinājumus, ar kuriem Latvija saskaras pēdējo gadu laikā, ir precizēts pielikums par paliem, plūdiem un vējuzplūdiem. Tāpat plāna atjaunotajā redakcijā pārskatīti izpildes termiņi arī citiem CA plānā ietvertajiem katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem.
Pēdējo gadu ģeopolitisko notikumu dēļ, īpaši Krievijas izraisītā kara Ukrainā, redakcijā ir atjaunoti pasākumi, kas attiecas uz sabiedrības drošību kara apdraudējuma gadījumā. Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, kā arī mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem (to skaita un uzdevumu noteikšana nozarēs un pašvaldībās, materiāltehniskā nodrošinājuma noteikšana, apmācību un mācību organizēšana, iesaiste ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanā).
Tāpat ir papildināta informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā.
Plāns aktualizēts atbilstoši nozaru ministriju un to padotības iestāžu priekšlikumiem, Valsts kontroles atbilstības revīzijas ziņojumā “Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība” norādītajam, kā arī apdraudējumu pārvarēšanas 2022. gada mācībās izdarītajiem secinājumiem.
CA plānā ir arī precizēta informācija par iedzīvotāju apziņošanas kārtību ar sabiedrisko mediju starpniecību. Iedzīvotāji var saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos: “Latvijas radio 1”, “Latvijas radio 2”, “Latvijas radio 3”, “Latvijas radio 4”, “Latvijas radio 5”, “Latvijas Radio 6” (“Radio Naba”), “Latvijas televīzijas” LTV1 un LTV7, kā arī “Re:TV” televīzija un ziņu aģentūra “LETA”.
Varbūt varat nointervēt Caunīti un uzrakstīt kas īsti cilvēkiem jādara?
Jau divus gadus domē notiek visādas civilās aizsardzības sēdes un sapulces, bet līdz tautai nav nonākusi neviena skaņa.
Kur mums ir bumbu patversmes un vai vispār ir?
Dzīvojamajos masīvos pat trauksmes sirēnu nevar dzirdēt. Kāds vēl tur aizsardzības plāns… Pat nezināsim, ka sācies kāds apdraudējums.
Ir bèdīga situàcija ar Caunīśa kungu un śo komisiju. Ja pèc vètras Caunīśa kungs netiek galà ar vienu nolauztu koku, tad baidos par viņa rīcību nopietna apdraudèjuma gadījumà…
ar šamējiem lēmējiem-paķer baltu palagu un aizņem smilšu kalniņā sausāko vietu,pat sms uz telefoniem ir promlemātiski nosūtīt,aļo garaž-kādā laikmetā dzīvojam