Apgrozījums no azartspēlēm deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 2,9%

Rīga, 5.nov., LETA. Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos bija 220,463 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,9%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Visvairāk ieņēmumu 2024.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm – 113,826 miljonus eiro, kas ir par 14,2% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos.

Tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 15,3%, sasniedzot 97,899 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora palielinājušies par 8%, sasniedzot 14,164 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu spēlēm kāpuši par 8% – līdz 1,763 miljoniem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēļu automātiem šogad deviņos mēnešos bija 96,062 miljonu eiro apmērā, uzrādot kritumu par 8,4% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu.

Savukārt azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 8,953 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām – 1,547 miljoni eiro, kas ir par 18,5% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm – 75 000 eiro, kas ir kritums par 3,1%.

Inspekcijas dati arī liecina, ka 2024.gada trešajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm bija 74,761 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,7% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka, neraugoties uz to, ka 2024,gada deviņos mēnešos azartspēļu tirgus rezultāti uzrāda pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgi periodu, šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni interaktīvo azartspēļu segments ir piedzīvojis kritumu par 2,4%.

“Samazinājums varētu būt skaidrojams ar vairākiem faktoriem, tostarp sezonālām izmaiņām un spēlētāju paradumiem, proti, tie var izvēlēties citus azartspēļu veidus vai pievērst lielāku uzmanību atbildīgai spēlēšanai, apzināti ierobežojot savu laiku un izdevumus, lai mazinātu savu iesaisti interaktīvajās azartspēlēs,” pauž Birne.

Šogad deviņos mēnešos Latvijā azartspēles organizēja 19 komersanti, no tiem seši komersanti organizēja klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, trīs komersanti organizēja totalizatoru likmju pieņemšanas vietās, bet 17 komersanti organizēja interaktīvās azartspēles.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija darbu sāka 1998.gadā un realizē valsts politiku izložu un azartspēļu organizēšanā.

– LETA