Dzirkstele.lv
Šajā pavasarī visā Eiropā notiek sabiedriskās zinātnes iniciatīva “Meklēsim gaiļbiksītes” – ikviens var piedalīties lielākajā gaiļbiksīšu novērošanas akcijā Eiropā un dot ieguldījumu zinātniskajā izpētē. Arī Latvijā ir sācies gaiļbiksīšu ziedēšanas laiks, tāpēc Latvijas Dabas fonds kā šīs akcijas partneris jau trešo gadu aicina visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties un doties skaitīt gaiļbiksītes, veicot augu uzskaiti lapā www.gailbiksite.lv, sociālajos tīklos savu dalību un gaiļbiksīšu foto atzīmējot ar tēmturi #Latvijameklēgaiļbiksītes. Pērn visā Eiropā akcijas laikā reģistrēti gandrīz 400 000 novērojumi.
Šis pavasaris ir pienācis pavisam citādāks nekā iepriekšējos kampaņas gados, un zinātnieki, aktivizējot šo kampaņu, vienojas solidaritātē ar visiem, kurus ietekmējis traģiskais karš Ukrainā. “Mēs ceram, ka, darot mazus darbus, tādus kā piedalīšanas dabas vērošanas kampaņās, var gūt kaut nedaudz prieka šajā ļoti grūtajā laikā,” pauž gaiļbiksīšu projekta vadošā pētniece Dr. Tsipe Āvika. “Pērn, neraugoties uz pandēmiju, mēs ieguvām ļoti interesantus rezultātus no daudzām valstīm. Mēs ceram, ka cilvēki, rodot mierinājumu dabā, pamanīs arī gaiļbiksītes un veiks novērojumus arī šogad,” komentē Dr. Āvika.
Līdz ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē, arvien pieaug nepieciešamība pēc zinātniskiem datiem par dabas situāciju. Sabiedriskā zinātne ir veids, kā ātri apkopot datus, turklāt pavadot laiku dabā. Projekta ideja ir vienkārša – cilvēki dodas dabā, meklē dzeltenu pavasara puķi – gaiļbiksīti (Primula veris), ieskatās ziediņa iekšpusē, nosaka tā tipu un secinājumus nosūta zinātniekiem.
Lai skaitītu gaiļbiksītes, jāizmanto novērošanas rīks mājaslapā gailbiksite.lv, atverot to planšetē vai mobilajā telefonā. Vispirms jānorāda atrašanās vieta kartē un tad jāsāk skaitīt, atzīmējot ieraudzītās gaiļbiksītes un nosakot augu ziedu tipu. Gaiļbiksītēm mēdz būt divi ziedu tipi, kurus dēvē par S-tipu un L-tipu. S-tipa ziedā redzamas putekšņlapas, bet L-tipa ziedā vidū redzams vien irbulītis. Kad saskaitītas vismaz 100 gaiļbiksītes, jāpievieno dažas fotogrāfijas no novērošanas vietas, kā arī ziņas par novērotāju. Latvijas Dabas fonds uzsver, ka katram augam jāaplūko un jāpieskaita tikai viens zieds, jo vienam augam visi ziedi ir viena tipa.
Ziedu tipi savstarpēji apmainās ziedputekšņiem ar kukaiņu palīdzību, tādējādi tiek novērsta augu pašappute un veicināta ģenētiskā materiāla apmaiņa un ģenētiskā daudzveidība, kas ir ļoti svarīgs faktors populācijas dzīvotspējai. Parasti gaiļbiksīšu augšanas vietās dažādu ziedu īpatsvars ir vienāds – puse uz pusi. Ja īpatsvars mainās, samazinās ģenētiskā materiāla apmaiņa un sarūk augu dzīvotspēja.
Pēc pērnā gada veiksmes un ārkārtīgi lielās vietējo partneru palīdzības un iedzīvotāju iesaistes, zinātnieki no Tartu un citām universitātēm uzsāka savākto datu analīzi. “Pretēji gaidītajam, pirmie rezultāti atklāja, ka S un L tipa gaiļbiksītes nav līdzsvarā. Parasti S un L tipa ziediņu īpatsvars ir vienlīdzīgs. Tas nodrošina vienlīdzīgāku vairošanos un izturīgāku gaiļbiksīšu populāciju,” skaidro Tartu Universitātes gaiļbiksīšu pētniece Marianna Kaldra. “Dati arī parādīja, ka lielākas gaiļbiksīšu augšanas vietas ir vairāk sabalansētas un ilgtspējīgākas. Pirmie rezultāti atklāj, ka gaiļbiksīšu populācijas tuvu apdzīvotām vietām ir mazākas un nesabalansētākas S un L tipa ziediņu īpatsvara ziņā, nekā lielākas populācijas, kas atrodas dabiskās teritorijās.,” skaidro M.Kaldra, atklājot, ka šie secinājumi tiks pētīti vēl dziļāk, turpinot novērojumus, analizējot augsnes virsmu un dažādus vides aspektus. Tāpēc arī šogad ir ļoti nepieciešami iedzīvotāju savāktie novērojumi, lai varētu turpināt iesākto darbu.
Iniciatīva, kas aizsākās 2019. gadā Igaunijā, ir daļa no projekta “Dabiskās un apsaimniekotās ekosistēmas”, ko realizē CENTRE OF EXCELLENCE ECOLCHANGE ar ES Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu. Kampaņas mērķis ir apkopot datus par gaiļbiksīšu izplatību Eiropā, lai iegūtu pārskatu par gaiļbiksītes un ar to saistīto sugu dzīvotspēju Eiropā. Gaiļbiksīte uzskatāma par paraugsugu, tās izpēte ļaus noteikt, kā dabā sokas zālaugiem un apputeksnētājiem, kā arī novērtēt ainavas pārmaiņu un tradicionāli apsaimniekotu zālāju samazināšanās ietekmi uz dabas daudzveidību. Šobrīd gaiļbiksīšu novērojumi tiek veikti visā Eiropā un šai iniciatīvai ir vairāk kā 40 vietējie partneri no universitātēm, skolām, valsts un nevalstiskajām organizācijām 30 valstīs, tostarp Latvijā, kas iesaistījās projektā 2020. gadā. Pirmā publikācija par pētījuma rezultātiem ir pieejama “The Journal og Ecology”.
