Demisionējušās valdības būtiskākais veikums ir budžeta pārorientēšana uz drošību un izaugsmi, aģentūrai LETA atzina demisionējušās valdības finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ministrs uzsvēra, ka galvenais uzdevums bija nodrošināt pāreju uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) investīcijām aizsardzības stiprināšanai un nodrošināt ekonomikas izaugsmes atjaunošanu. Ašeradena vērtējumā demisionējusās valdības pilnvaru periods nav bijis viegls – Krievijas sāktais karš Ukrainā, ģeopolitiskā nenoteiktība, inflācijas sekas, augstās procentu likmes un vienlaikus nepieciešamība būtiski palielināt aizsardzības finansējumu.
Tāpēc par būtiskāko demisionējušās valdības panākumu Ašeradens uzskata to, ka Latvijai ir izdevies pieņemt finansiāli atbildīgus lēmumus, vienlaikus skaidri pārorientējot budžetu uz drošību un izaugsmi. Būtiski arī, ka pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā Latvijas ekonomika ir atgriezusies izaugsmē un IKP pieaugums sasniedza 2,1%.
Ašradens norāda, ka 2022. gadā aizsardzībai tika novirzīti 813 miljoni eiro jeb 2,3% no IKP, bet šogad 2,7 reizes vairāk, nodrošinātajam finansējumam sasniedzot 2,16 miljardus eiro jeb 4,7% no IKP.
Tāpat Ašeradens vērš uzmanību, ka vidējā termiņā aizsardzības finansējums turpinās pieaugt, un 2029. gadā tas sasniegs aptuveni 2,83 miljardus eiro jeb vairāk nekā 3,3 reizes pārsniegs 2022. gada līmeni. Ministra vērtējumā tas ir fundamentāls valsts drošības politikas pagrieziens, kas vienlaikus stiprina gan Latvijas aizsardzības spējas, gan NATO austrumu flanga drošību.
Tāpat demisionējušās valdības finanšu ministrs atzīmē, ka ir īstenota izaugsmi stimulējoša darbaspēka nodokļu politika. Ieviešot darbaspēka nodokļu reformu, diferencētais neapliekamais minimums aizstāts ar fiksētu un visiem vienādu neapliekamo minimumu, vienlaikus palielinot neapliekamo minimumu līdz 550 eiro šogad. Savukārt minimālā alga no 500 eiro 2022. gadā ir augusi līdz 780 eiro 2026. gadā.
Īstenotā darbaspēka reforma atstāja vairāk līdzekļu apmēram 95% Latvijas iedzīvotāju maciņos, lielāko ieguvumu gūstot zemāko un vidējo ienākumu saņēmējiem, uzsvēra Ašeradens. Tas savukārt veicināja iekšējo pieprasījumu – privātais patēriņš pakāpeniski atjaunojas, un ekonomikas aktivitāte kļūst noturīgāka.
Treškārt, norādīja Ašeradens, ir būtiski kāpināts publisko investīciju temps. 2025. gadā Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīcijām ekonomikā novirzīti teju 1,4 miljardi eiro – aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Vienlaikus sadarbībā ar Ārlietu ministriju Finanšu ministrija (FM) sākusi arī gatavošanos nākamajam ES daudzgadu budžeta un fondu plānošanas periodam pēc 2027. gada, lai Latvija savlaicīgi nodrošinātu finansējumu stratēģiski svarīgām investīcijām un saglabātu attīstības tempu arī nākamajā desmitgadē, informē Ašeradens. Savukārt līdz ar aktīvu “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” politiku 2025. gadā Latvijas ekonomikā ir iepludināts kapitāls 540 miljonu eiro apmērā, kas ar aizdevumu, garantiju un līdzdalību riska iespēju kapitālā radījis vairāk nekā viena miljarda eiro ietekmi.
Ceturtkārt, Ašeradens informē, ka viņa darbības fokusā ir bijusi publiskā sektora darbības efektivizācija. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reforma, kopš 2024. gada VID darbinieku skaitu samazinot par 1015, Nodokļu un muitas policijas nodošana iekšlietu ministra pārraudzībā, Valsts kases īstenotā grāmatvedības centralizācija un valsts pārvaldes izdevumu pārskatīšana ir praktiski soļi uz mazāku, efektīvāku un rezultātos balstītu valsts pārvaldi. Ašeradens skaidro, ka pagājušajā gadā valsts budžeta izdevumi vidējam termiņam samazināti par 844,1 miljonu eiro, lai finansējumu novirzītu sabiedrības prioritātēm.
Tāpat Ašeradens kā sasniegto norāda uz pieņemto publisko iepirkumu reformu, kas iezīmē būtisku paradigmas maiņu – pāreju no pieejas “vai visi papīri ir kārtībā” uz pieeju, kur centrā ir atbildība par rezultātu un spēju pamatot, ka katrs publiskais eiro ir ieguldīts efektīvi un sabiedrības interesēs. Reforma uzlabo sistēmas atklātību, caurskatāmību un efektivitāti. Tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā publisko iepirkumu apmēru, kas Latvijā 2025. gadā sasniedza 18,6% no IKP jeb gandrīz astoņus miljardus eiro.
FM virzīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, lai stiprinātu konkurenci, mazinātu pārsūdzību radītos kavējumus, veicinātu standartizētus risinājumus un efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu, skaidro Ašeradens. Vienlaikus arvien lielāks uzsvars tiek likts uz centralizētiem iepirkumiem, cenu salīdzināšanas mehānismiem un datu analītiku, kas ļauj valstij gudrāk pārvaldīt izdevumus.
Pozitīvu efektu ekonomikā devusi kreditēšanas atjaunošanās, pauž Ašeradens. Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšana radīja labvēlīgākus priekšnosacījumus kreditēšanas aktivizēšanai visā eirozonā. Savukārt Latvijā Ašeradena ieskatā šo procesu papildinājuši arī nacionālie lēmumi, tostarp solidaritātes iemaksu mehānisms banku sektoram, kas stimulēja aktīvāku banku iesaisti ekonomikas finansēšanā.
Tādējādi būtiski aktivizējās kreditēšana – 2025. gadā mājsaimniecību kredīti pieauga par 9,9%, bet juridisko personu kreditēšana – par 14,6%. Ašeradens uzsver, ka tas ir īpaši nozīmīgi ekonomikas attīstībai. Vienlaikus pieaug arī iedzīvotāju un uzņēmumu finanšu noturība – 2026. gada martā finanšu iestādēs piesaistīto noguldījumu apmērs pārsniedza 12,7 miljardus eiro.
Ašeradens norāda, ka ieguldījumu Latvijas ekonomikā sniedz arī starptautiskās finanšu institūcijas – 2025. gadā Eiropas Investīciju banka (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Padomes Attīstības banka Latvijā un citas starptautiskās institūcijas investēja vairāk nekā 600 miljonus eiro. Tas ļāvis finansēt stratēģiskus attīstības projektus un vienlaikus stiprinājis starptautisko investoru uzticību Latvijas ekonomikai.
Ašeradens uzskaita, ka ciešā sadarbībā ar EIB speciālistiem tiek īstenota programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem”, vienlaikus stiprinot publiskā sektora kompetenci un pārņemot starptautisku privātās un publiskās partnerības projektu pieredzi. Programmas pirmajā kārtā līdz 2030. gadam plānots izbūvēt gandrīz 1500 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem septiņās pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē.
Savukārt programmas otrajā kārtā paredzēts izveidot vēl vairāk nekā 1000 mājokļu 14 pašvaldībās, sniedzot ieguldījumu novecojušā mājokļu fonda atjaunošanā un reģionu attīstībā.
Tāpat Ašeradens vērtējumā nozīmīgs panākums ir Latvijas finanšu sistēmas starptautiskās reputācijas nostiprināšana. Finanšu ministrs norāda, ka Latvija mērķtiecīgi un sistemātiski stiprinājusi cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) augstais novērtējums ir svarīgs signāls investoriem par Latvijas spēju nodrošināt drošu un caurspīdīgu investīciju vidi.
Vienlaikus Ašeradens atzīst, ka ir jautājumi, kuriem ir nepieciešama tālākā virzība. Ministra vērtējumā ir izveidota laba kapitāla tirgus infrastruktūra un regulējums, obligāciju tirgus gadu no gada uzrāda arvien labākus rezultātus, taču nākamais solis ir pašas ekosistēmas attīstība – būtiski palielināt tirgus apmēru, veicinot jaunu uzņēmumu ienākšanu biržā, tostarp iesaistot arī valsts kapitālsabiedrības.
Tāpat ir izstrādāts jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis, kura mērķis ir nodrošināt līdzsvarotāku un taisnīgāku pašvaldību finansēšanas sistēmu, vienlaikus saglabājot motivāciju ekonomikas attīstībai reģionos, skaidro Ašeradens.
Viņaprāt, jāturpina arī plašāka valsts pārvaldes modernizācija un efektivizācija – sākta pāreja uz rezultātos balstītu budžeta procesu, budžeta caurskatāmības stiprināšanu, vienotu datu un budžeta plānošanas sistēmu ieviešanu, kā arī izmaksu efektivitātes vērtēšanu publiskajā sektorā.
“Mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde būtu ne tikai mazāka un efektīvāka, bet arī daudz modernāka, caurskatāmāka, uz datiem balstīta un orientēta uz sasniedzamu rezultātu. Tie ir sarežģīti un ilgtermiņa procesi, kuriem nepieciešama rūpīga sagatavošana un plaša politiska vienošanās,” pauž Ašeradens.
LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) 14. maijā paziņoja par atkāpšanos no valdības vadītājas amata. Šāds lēmums pieņemts pēc nesaskaņām ar koalīcijā ietilpstošajiem “Progresīvajiem”, kuri 13. maijā aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.
“Progresīvie” paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas – Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.
