Asociācija: Pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī par vienu procentpunktu, jo ar šādu soli valdība grauj uzticību valsts pensijai un risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina, aģentūru LETA informēja FNA pārstāvji.

Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju otrā līmeņa kontā (šobrīd 6 % bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju pirmā līmeņa, taču pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams, uzsver FNA.

Līdz ar to FNA uzskata, ka šādai idejai par otrā pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. FNA uzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.

FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji – pensiju otrajā līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. FNA atgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10 % apmērā no algas (šobrīd 14 % paliek pensiju pirmajā līmenī, bet 6 % – otrajā).

Kā atzīmē FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis, demogrāfijas tendenču jeb strādājošo skaita samazināšanās un pensionāru pieauguma ietekmē valstis visā pasaulē saskaras ar izaicinājumiem pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Tāpēc jo būtiskāk ir visiem kopīgi apzināties esošos riskus un atbilstoši rīkoties ne tikai šodienas, bet arī nākotnes pensionāru interesēs. 

Brazovskis atzīmē, ka pensiju otrais līmenis ir pamata elements pensiju sistēmā, jo ir neatkarīgs no demogrāfiskajām tendencēm. Tāpēc samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī FNA ieskatā būtu nepieļaujama rīcība attiecībā pret pensiju krājējiem, kuri šādam uzkrājumu modelim uzticas, jo rēķinās ar to kā ar saviem iztikas līdzekļiem pensijas vecumā.

Vidējie vecuma pensiju apmēri Latvijā ir zemi, norāda FNA. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, valstij jau šobrīd ir augsts risks nespēt nodrošināt pietiekošu valsts pensijas apmēru. Par zemiem pensiju ienākumiem nākotnē brīdina arī Eiropas Komisija, kuras aprēķinos par pensijas atvietojuma līmeni Latvijā cilvēkam, kurš ir strādājis 40 gadus, plāno, ka ap 2050.gadu tas būs tikai pie 30 % no iepriekšējiem ienākumiem. Pašlaik atvietojums ir 40,2 %. Attiecīgi pensiju sistēmas pirmais līmenis, kas balstās uz paaudžu solidaritātes principu, nākotnē piedzīvos arvien lielāku slodzi, jo arvien mazākam skaitam strādājošo būs jāuztur arvien lielāks skaits pensionāru. Tāpēc jo būtiskāka kļūst pensiju otrā līmeņa nozīme, uzsver FNA.

Brazovskis skaidro, ka pēc pašreizējā koalīcijas piedāvājuma reāla nauda, katra cilvēka kontā pensiju otrajā līmenī tiek aizstāta ar solījumu maksāt pensiju no pensiju pirmā līmeņa. Četru gadu laikā vidējais darbinieks savā pensiju otrā līmeņa kontā saņems par 1000 eiro mazāk. Lai arī sākotnēji tā varētu šķist neliela summa, tomēr nākotnē iedzīvotāji šajā laikā nevarēs uzkrāt ap 650 miljonu eiro. 

Brazovskis uzsver, ka pensiju otrais līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām. Savukārt valsts vēlas izmantot tūlītēju piekļuvi naudai, kas faktiski paredzēta nākotnei.

“Dzirkstele” jau rakstīja šeit