Dzirkstele.lv
Nolūkā padarīt esošo ārstniecības iestāžu tīklu efektīvāku atkal tiek plānots viest izmaiņas esošajā slimnīcu līmeņu sistēmā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Veselības ministrijas ziņojums.
Slimnīcu līmeņu reforma bija viena no bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) prioritātēm, taču, lai gan bija plānots to pabeigt līdz 2020.gada beigām, tas tomēr nenotika. Patlaban, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, atkal plānots pārskatīt slimnīcu līmeņus.
Ziņojumā, kurā analizēta esošā situācija, izteikti dažādi priekšlikumi, tostarp, piemēram, atteikties no otrā līmeņa slimnīcām, sadalot tās trešajā un pirmajā līmenī atbilstoši nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomam un stratēģiskajai nepieciešamībai.
Tāpat ziņojumā secināts, ka Rīgā uz tās iedzīvotāju skaitu ir nepietiekams terapijas un hronisko pacientu aprūpes gultu apjoms. Lai tas būtu atbilstošs un būtu iespējams nodrošināt vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu sadarbības teritorijās, 2020.gadā Rīgas un Pierīgas teritorijā šāda tipa aprūpes gultu skaitam bija jābūt 360.
Ar mērķi nodrošināt vienotu izpratni un pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā ziņojumā minēts, ka nozares speciālisti piedāvā stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilos neizdalīt atsevišķi hronisko pacientu aprūpes profilu, bet gan uzskata, ka to nepieciešams integrēt terapijas un aprūpes profilā.
Ziņojuma tapšanā iesaistītā darba grupa arī rosinot noteikt katram slimnīcu līmenim kritērijus terapijas profilam. Tāpat ziņojumā pausts, ka, izvērtējot esošo slimnīcu kapacitāti vai piesaistot jaunus pakalpojuma sniedzējus, būtu jāattīsta terapijas, tajā skaitā hronisko pacientu aprūpe Rīgas plānošanas teritorijā.
Aizpagājušajā gadā veiktā slimnīcu līmeņu atbilstības vērtēšana esot parādījusi, ka stacionārajām ārstniecības iestādēm nav vienotas izpratnes par speciālistu nodrošinājumu terapijas, hronisko pacientu aprūpes un aprūpes profilos. Proti, normatīvais regulējums nenosakot minimālo slodžu skaitu, kāds ir jānodrošina attiecīgajā stacionārajā veselības aprūpes pakalpojumu profilā, līdz ar to slimnīcas dažādi interpretē prasības attiecīgā profila izpildē, piemēram, nodrošinot ārstu speciālistu pieejamību uzņemšanas nodaļā vai nodrošinot attiecīgā profila gultu pieejamību slimnīcā. Tādējādi katram slimnīcu līmenim esot nepieciešams noteikt, kādas specializācijas ārsti ir jānodrošina uzņemšanas nodaļā un slimnīcā, nodrošinot terapijas profilu.
Ziņojumā arī pausts, ka, iepriekš pārrunājot ar pašvaldībām slimnīcu spēju nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus un cilvēkresursus, no otrā līmeņa slimnīcām Alūksnes slimnīcai un Tukuma slimnīcai būtu jāpiedāvā trešā līmeņa slimnīcas statuss. Tas tiek skaidrots ar faktu, ka Alūksnes slimnīca ir stratēģiski svarīgs objekts Aizsardzības ministrijai un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā austrumu robežā.
Savukārt Tukuma slimnīca ministrijas redzējumā ir svarīga Kurzemes reģiona piekrastes joslā veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā. Līdz ar to abām slimnīcām ziņojuma autoru ieskatā nepieciešams piedāvāt iespēju attīstīties un nodrošināt trešā līmeņa pakalpojumus.
Vienlaikus Preiļu slimnīcu un Krāslavas slimnīcu plāno noteikt kā pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas, jo 2020.gadā, vērtējot slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajam līmenim, esot secināts, ka slimnīcas nenodrošina ķirurģiju visu diennakti, līdz ar to sniegto pakalpojumu apjoms atbilst pirmā līmeņa slimnīcām.
Pēc Veselības ministrijas informācijas, piektā (augstākā) līmeņa ārstniecības iestādes Latvijā ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Piektajā līmenī ietilpst arī trīs specializētas ārstniecības iestādes – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams un Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”.
Ceturtā līmeņa slimnīcas, kas ir pamatā lielās reģionālās ārstniecības iestādes, valstī ir kopumā septiņas – Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca.
Valstī ir kopumā septiņas trešā līmeņa slimnīcas – Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība un Kuldīgas slimnīca. Savukārt otrā līmeņa slimnīcas ir Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca un Krāslavas slimnīca. Zemāka jeb pirmā līmeņa slimnīcu vidū ir Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca un Ludzas medicīnas centrs.
LETA
