Bizness ir skarbs vērtējumā par valdības veikumu pirmajās 100 darba dienās, kas pagāja 2011. gada budžeta tapšanas zīmē. Budžets sanācis nekvalitatīvs, tādēļ to drīz nāksies labot. Turklāt budžeta izstrādē nav ņemti vērā solījumi, ko pie varas esošie politiķi deva pirms vēlēšanām.
“Tika solītas reformas, necelt nodokļus. Tas dramatisms ir tajā, ka viss ir noticis tieši otrādi,” noteica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Pēc Nordea bankas ekonomista Andra Strazda sacītā, tas, ka valdību pēc vēlēšanām turpināja vadīt iepriekšējās
koalīcijas kodols, kalpoja kā būtisks stabilitāti stiprinošs faktors.
“Tādējādi tika kliedētas investoru bažas, ka ziemā pēc vēlēšanām varētu īstenoties tā sauktais Ungārijas scenārijs, jaunajai valdībai vispirms mēģinot mainīt ekonomikas politiku, bet pēc tam atduroties pret tirgus realitātēm, tā rezultātā radot papildu nestabilitāti un zaudējot laiku,” saka Nordea bankas ekonomists. Visvairāk pārmetumu no biznesa valdības pirmo 100 darba dienu vērtējumā izskan par 2011. gada budžetu.
