Dzirkstele.lv
Gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2024.gadā, aktualizējies jautājums par Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR) un Vēlēšanu vadības sistēmu (VVS), kas izmantotas pēdējo gadu vēlēšanās. Centrālā vēlēšanu komisija uzsver, ka sabiedrībai ir būtiski saprast gan šo sistēmu funkcijas, priekšrocības un ietekmi uz vēlēšanām, gan pašu vēlēšanu procesu kā tādu.
“ETVR nodrošina iespēju vēlētājiem balsot jebkurā sev ērtā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārzemēs. Tas nozīmē, ka visos vēlēšanu iecirkņos tiešsaistes režīmā būtu pieejams elektronisks vēlētāju saraksts un līdzīgi kā 14. Saeimas vēlēšanās vēlētāji nav piesaistīti vienam iecirknim, kurš tiek noteikts pēc deklarētās dzīves vietas. Papildus tam, tiešsaistes vēlētāju reģistra nodrošināšana nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās dos iespēju bez papildus administratīvā sloga balsojot izmantot gan pases, gan personas apliecības (ID kartes),” skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Boša.
Vēlēšanu vadības sistēma jeb VVS pārvalda tādas vēlēšanu sastāvdaļas kā kandidātu sarakstu iesniegšana, vēlēšanu zīmju skenēšana, vēlēšanu rezultātu apkopošana un publicēšana. “Tās galvenās priekšrocības, salīdzinot ar manuālo metodi, ir balsu skaitīšanas laika samazināšana, uzskatāmība un precizitāte, vēlēšanas komisijas locekļu un citu VVS lietotāju darba atvieglošana un rezultātu regulārāka un agrāka publicēšana. Tomēr jāmin, ka apmēram ceturtdaļā Latvijas iecirkņu vēlēšanu zīmes neskenē, tā kā mazākos iecirkņos ieguvumi no skenēšanas ir mazāki un pašvaldības patstāvīgi lemj par to iegādi,” saka M.Boša.
Neatkarīgi no izmantotās balsu skaitīšanas metodes tiek nodrošināti konkrēti drošības pasākumi. Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas, vēlēšanu kastes un citus vēlēšanu materiālus nekur neved, ārdurvis tiek aizslēgtas, un nepiederošas personas netiek ielaistas. Balsis novērotāju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju klātbūtnē skaita iecirkņa vēlēšanu komisija, kas iepriekš ir izgājusi apmācības darba pareizai veikšanai.
VVS lietošanas gadījumā visas skenētās vēlēšanu zīmes tiek parādītas uz ekrāniem, un visi komisijas locekļi, novērotāji un mediju pārstāvji var līdztekus cits citam pārbaudīt reģistrētās informācijas patiesumu. Savukārt manuālajā metodē tiek nodrošināts četru acu princips ar diviem neatkarīgiem balsu skaitītājiem, kā arī procesu uzrauga novērotāji. Abās metodēs tiek izmantota arī aritmētiskā salīdzināšana, kas nozīmē, ka visiem balsu skaitīšanas laikā konstatētiem skaitļiem jāatbilst cits citam, piemēram, vēlēšanu kastēs atrasto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits nedrīkst pārsniegt vēlētāju parakstu skaitu par vēlēšanu materiālu saņemšanu vai kandidātu sarakstu balsu skaita summai jāsakrīt ar iepriekš noskaidroto derīgo vēlēšanu zīmju kopskaitu.
“Šobrīd visas iesaistītās puses ir atzinušas ETVR par kritisko IT sistēmu, kas jānodrošina uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kamēr VVS vēlēšanu vadības sistēma vēlēšanu specifikas dēļ būtu vēlama, bet ne kritiska, kā tas ir pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Tas ir tāpēc, ka vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās parasti ir zemāka nekā citās, kas nozīmē, ka vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem ir mazāks darba apjoms balsu skaitīšanā. Pie tam vēlēšanu rezultātus drīkst oficiāli paziņot tikai tad, kad vēlēšanas ir noslēgušās visās Eiropas Savienības valstīs. Tas nozīmē, ka mums ir papildus diena, ko varam izmantot kvalitatīvai balsu skaitīšanai,” saka M.Boša.
