Eiropas Parlamenta deputāti prasa paplašināt izpratni par Eiropas Savienības noziegumiem

Iekļaut naida runu un naida noziegumus Eiropas Savienības (ES) pārrobežu noziegumu sarakstā aicina Eiropas Parlaments – liecina EP publiskotais paziņojums saistībā 18.janvāra balsojumu plenārsesijā.

Vēl pašreizējā EP pilnvaru periodā ir jāvienojas iekļaut naida runu un naida noziegumus starp noziedzīgiem nodarījumiem “Līguma par Eiropas Savienības darbību” (LESD) 83. panta 1. punkta nozīmē (tā dēvētie “ES noziegumi”), teikts 18.janvārī ar 397 balsīm “par”, 121 “pret” un 26 atturoties pieņemtajā rezolūcijā. Bet pašreizējais regulējums pagaidām paredz aizsardzību tikai pret konkrētos motīvos pamatotu naidu (rase, reliģija, nacionālā izcelsme). EP deputāti uzskata – šis formulējums ir jāpaplašina.

Uzsverams, ka ES noziegumi ir īpaši smagi noziegumi ar pārrobežu dimensiju, attiecībā uz kuriem Eiropas Parlaments un Padome var noteikt minimālos noteikumus, lai definētu noziedzīgus nodarījumus un sankcijas.

Pret naida normalizāciju

Ziņotāja Maite Pagazaurtundua (Spānija) sacīja: “Eiropā nav visaptveroša tiesiskā regulējuma, lai cīnītos pret naida runu un naida noziegumiem, un pašlaik mēs saskaramies ar jaunu sociālo dinamiku, caur kuru ļoti ātri attīstās naida normalizācija. Mums ir jāaizsargā cilvēki, kuriem uzbrūk, kurus aizskar un vajā, vienlaikus reaģējot uz radikāļu tīkliem un ārkārtējo polarizāciju, kas nodrošina labvēlīgu augsni pamattiesību pārkāpumiem.” Viņa aicināja panākt tiesību akta nodrošināšanu, kas “ļautu apkarot naida noziegumus un naida runu ES līmenī, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un garantējot iedzīvotājiem vārda brīvību”.

Lai arī vārda brīvība ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība, to nedrīkst izmantot kā aizsegu naida runai un naida noziegumiem, pauda deputāti, uzsverot, ka interneta un sociālo mediju platformu uzņēmējdarbības modeļu ļaunprātīga izmantošana veicina naida runas izplatību un pastiprināšanos.

“Dzirkstele” aptaujāja EP deputātus no Latvijas, lai uzzinātu viņu domas šajā sakarā. Laikrakstam neizdevās iegūt Nila Ušakova (“Saskaņa”) viedokli, kaut viņš EP darbojas Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas sastāvā. Tieši šīs komitejas kompetencē ir jautājumi, kas attiecas uz ES saskaņotākas pieejas izstrādi krimināltiesību jomā.

Jāmācās identificēt un apturēt

Daces Melbārdes (“Vienotība”), EP deputātes, viedoklis: “Pieņemot šo regulējumu gan attiecībā uz naida noziegumiem, gan digitālās telpas pārvaldību, ceram uzlabot interneta vides kvalitāti un novērst iespēju ļaunprātīgi izmantot sociālos medijus. Taču ārpus regulējuma joprojām paliek privātās saziņas iespējas, tādas kā slēgtas “WhatsApp” grupas vai “Telegram” kanāli. Tāpēc ļoti svarīgi uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu spējas identificēt un vērsties pret pāridarītājiem, kā arī pašas sabiedrības vēlmi līdzdarboties naida runas un naida noziegumu apturēšanā un novēršanā.

Diemžēl sociālo mediju platformu algoritmi joprojām veicina naida runas izplatību. Sociālo mediju uzņēmējdarbības modelis balstās uz reklāmu mikromērķēšanu, un ļaunprātīga šā modeļa izmantošana būtiski veicina naida runas izplatīšanu, arī pašu radikālāko naida runas izpausmi – terorismu.

Pagājušajā gadā stājās spēkā Eiropas digitālās telpas noteikumi – Digitālo pakalpojumu akts, kura viens no mērķiem ir uzlikt par pienākumu lielajām sociālo mediju platformām cīnīties pret nelikumīgu saturu, arī vērsties pret naida runu. Tādējādi sociālo mediju gigantiem ir jāidentificē sistēmiskie riski to darbības modeļos, kas veicina naida runas izplatību, un šie riski jānovērš. Tāpat ES turpinās atbalstīt neatkarīgus faktu pārbaudītājus, analītisko žurnālistiku un uzticamos ziņu sniedzējus, kas vērš platformu un sabiedrības uzmanību uz pārkāpumiem.”

Jāaizsargā no bulinga skolās

Ineses Vaideres (“Vienotība”), EP deputātes, viedoklis: “Eiropā šobrīd nav visaptveroša tiesiskā regulējuma, lai cīnītos pret naida runu un naida noziegumiem, jo pastāv tikai minimāli saskaņoti noteikumi. Tādēļ uzskatu, ka nepieciešama šāda vienota pieeja, jo šie pārkāpumi ļoti bieži tiek veikti tiešsaistē internetā, kur valstu robežas nepastāv. Mums ir jāaizsargā cilvēki, kuriem uzbrūk, kurus vajā vai kuriem draud.

Par lielu problēmu uzskatu bulingu jeb iebiedēšanu skolās. Bērni un pusaudži ir tā sabiedrības grupa, kurai jo īpaši nepieciešama aizsardzība, lai viņus aizsargātu pret naida runu, arī tiešsaistē. Tomēr robeža starp to, ko var un ko nevar uzskatīt par naida runu, ir ļoti trausla. Tāpēc ir vajadzīga liela rūpība, lai atšķirtu naida runu no citiem izteikumiem, kuri kādam var nepatikt vai būt pretēji vairākuma viedoklim, bet tomēr nav tādi, kas kurinātu naidu vai aicinātu uz vardarbību.

Šis nav vienkāršs uzdevums, jo pilnīgi skaidras robežas iezīmēt šādā likumā ir teju neiespējami. Turklāt pārāk spilgti atmiņā vēl ir vārda brīvības ierobežojumi, kurus piedzīvojām Padomju Savienībā, kad mūs noklausījās, vajāja, sodīja par to, ko sakām vai domājam. Nupat Eiropas Parlamentā pieņēmām rezolūciju, aicinot Eiropas Padomi dot zaļo gaismu tiesību aktam, ar kuru naida runa tiktu iekļaut ES pārrobežu noziegumu sarakstā, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un garantējot iedzīvotājiem vārda brīvību.”

— Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā

UZZIŅA

● Pašlaik ES dalībvalstu Krimināllikumi naida runu un naida noziegumus aplūko atšķirīgos veidos, savukārt ES līmeņa noteikumi tiek piemēroti tikai tad, ja šādi noziegumi ir izdarīti rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes vai nacionālās vai etniskās piederības dēļ.

● EP deputāti uzskata – jāapzina motīvu saraksts gadījumiem, kuru cēlonis ir jauna un mainīga sociālā dinamika.

● EP deputāti aicina īpašu uzmanību pievērst nepilngadīgajiem, arī bulingam skolās un kiberbulingam, un aicina veidot aizsardzības un atbalsta sistēmu upuriem, apmācību attiecīgajiem speciālistiem un pasākumus, lai nodrošinātu drošu piekļuvi tiesu iestādēm, specializētu atbalstu un kompensācijas, kā arī drošu vidi, lai pieaugtu ziņošana par incidentiem.

● EP deputāti aicina ikvienam Eiropā nodrošināt pietiekamu aizsardzības līmeni pret naida noziegumiem.

AVOTS: ES PRESES DIENESTS

DEFINĪCIJA

Kas ir naida runa?

Eiropas Padomes izpratnē:

“Naida runa ir visi izteiksmes veidi, kas izraisa, veicina, izplata vai attaisno vardarbību, naidu vai diskrimināciju pret personu vai personu grupu, vai noniecina to tādēļ, ka tai ir raksturīga noteikta rase/ādas krāsa, etniskā izcelsme, valoda, reliģiskā pārliecība, vecums, dzimums, seksuālā orientācija, invaliditāte u.tml. pazīmes.”

Eiropas Cilvēktiesību tiesas izpratnē: “Naida runa pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot: neiecietību, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.”

Kas ir naida noziegums?

Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izpratnē:

“Naida noziegums ir jebkurš noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziegums pret personu vai īpašumu, kad cietušais, vieta vai nozieguma mērķis ir izvēlēti pēc to faktiskās vai šķietamās saiknes, atbalsta, piederības vai dalības grupā. Grupa var balstīties uz tās locekļu reālu vai šķietamu rasi, nacionālo vai etnisko izcelsmi, valodu, ādas krāsu, reliģiju, dzimumu, vecumu, fizisko vai garīgo invaliditāti, seksuālo orientāciju vai citu līdzīgu pazīmi.”

AVOTS: LATVIJAS CILVĒKTIESĪBU CENTRS