Marta otrajā pusē lielākais vēlētāju atbalsts Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija Nacionālajai apvienībai (NA), liecina pētījumu kompānijas SKDS pēc portāla “Delfi” pasūtījuma veiktā aptauja.
Aptaujā marta izskaņā 12,7 % respondentu atbildēja, ka EP vēlēšanās būtu gatavi balsot par NA, kuras saraksta līderis ir Roberts Zīle. Par “Saskaņu”, kuras līderis ir Nils Ušakovs, esot gatavi balsot 8,9 %, bet par “Jauno vienotību” (JV), kuras līderis ir Valdis Dombrovskis, – 8,7 % aptaujāto vēlētāju.
Salīdzinoši 7.martā Latvijas Televīzijas publiskotā SKDS aptauja liecināja, ka tobrīd vēlētāju atbalsts NA bija 10,3 %, JV – 9,3 %, bet “Saskaņai” – 6,8 %.
Jaunākajā aptaujā gatavību balsot par “Progresīvajiem” pauda 5,7 % aptaujāto, par “Latvijas pirmajā vietā” (LPV) – 5,1 %, par “Stabilitātei” – 4,1 %, par “Latvijas attīstībai” (LA) – 4 %, bet par “Apvienoto sarakstu” (AS) – 3,8 %.
Šāds balsu sadalījums nozīmētu, ka Latvijai paredzēto deviņu vietu EP sadalē piedalītos minētās astoņas partijas, no kurām NA iegūtu divus mandātus, bet pārējās septiņas partijas – pa vienam.
Ja EP vēlēšanas notiktu rīt, par “Suverēno varu” balsotu 2,5 %, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 2,3 %, par “JKP Jauno konservatīvo partiju” – 1,6 %, par “Centra partiju – 1,5 %, par “Kustību Par!” – 0,8 %, par “Apvienību Jaunlatvieši” – 0,7 %, par “Tautas varas spēku” – 0,4 %, bet par “Tauta. Zeme. Valststiskums” – 0,2 %.
20 % aptaujātajiem bijis grūti pateikt, par viņi balsos EP vēlēšanās, savukārt 17 % atzina, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
EP vēlēšanas notiks jūnija sākumā. Sarakstus tām pieteikušas 16 politiskās apvienības.
Meli. Neviens man nav prasījis viedokli.