Eiropas Parlaments pieņem noteikumus par adekvātu minimālo algu visiem ES darba ņēmējiem

Minimālajai algai visā ES jābūt tādai, kas spēj nodrošināt pienācīgus dzīves un darba apstākļus, un dalībvalstīm ir jāveicina kolektīvas līgumsarunas par atalgojuma līmeni.

Trešdien ar 505 balsīm par, 92 — pret un 44 deputātiem atturoties Eiropas Parlaments pieņēma direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā. Par to informē Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Direktīvas teksts jūnijā tika saskaņots ar Padomi. Paredzams, ka šis tiesību akts uzlabos visu ES darba ņēmēju darba un dzīves apstākļus, kā arī veicinās ekonomisko un sociālo progresu. Direktīvas noteikumos ietvertas minimālās prasības attiecībā uz to, kas ir uzskatāma par adekvātu valsts likumā un/vai koplīgumā noteiktu minimālo algu. Šie noteikumi arī garantē darba ņēmējiem efektīvāku minimālās algas aizsardzību.

Jaunā direktīva attieksies uz visiem ES darba ņēmējiem, kam ir darba līgums vai kas atrodas darba attiecībās. Dalībvalstīm, kur minimālās algas aizsardzību garantē vienīgi koplīgumi, nebūs pienākuma ne ieviest minimālo algu, ne padarīt koplīgumus vispārēji piemērojamus.

Adekvātas minimālās algas noteikšana

Minimālo algu katra dalībvalsts joprojām noteiks pati, taču būs jāgarantē, ka noteiktā minimālā alga ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, ņemot vērā dzīves dārdzību un vispārējo atalgojuma līmeni valstī. Lai noteiktu adekvātu minimālā atalgojuma līmeni, dalībvalstis var izveidot preču un pakalpojumu grozu, ņemot vērā reālās cenas, vai noteikt minimālās algas līmeni 60 % apmērā no medianālās bruto algas vai 50 % apmērā no vidējās bruto algas.

Darba koplīgumu nozīmes palielināšana

Īpaši būtiska nozīme adekvātas minimālās algas noteikšanā ir nozaru un starpnozaru līmeņa koplīgumiem. Tādēļ, kā norādīts Parlamenta deputātu šodien apstiprinātajos noteikumos, ir jāveicina un jāstiprina kolektīvas līgumsarunas par atalgojuma apmēru. Dalībvalstīm, kur koplīgumi aptver mazāk nekā 80 % no visiem darba ņēmējiem, kopā ar sociālajiem partneriem būs jāizstrādā rīcības plāns, kā šo darbinieku īpatsvaru palielināt.

Uzraudzība un tiesiskā aizsardzība

Jaunie noteikumi uzliek ES valstīm pienākumu ieviest izpildes sistēmu, tostarp veikt uzticamu uzraudzību, kontroli un pārbaudes uz vietas. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt noteikumu ievērošanu un novērst apakšuzņēmumu līgumu ļaunprātīgu slēgšanu, fiktīvu pašnodarbinātību, nereģistrētu virsstundu darbu vai paaugstinātu darba intensitāti.

Gaidāms, ka Padome direktīvu oficiāli apstiprinās septembrī. Dalībvalstīm direktīvas prasības būs jāizpilda divu gadu laikā.

Jūlijā deputāti no Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atbalstīja neoficiālo vienošanos, kas ar Padomi tika panākta 2022. gada 6. jūnijā.

Vislielākā minimālā alga ir Luksemburgā, Īrijā un Vācijā, viszemākā — Bulgārijā, Latvijā un Igaunijā. No 27 ES dalībvalstīm 21 valstī ir ar likumu noteikta minimālā alga, savukārt pārējās sešās valstīs (Austrijā, Dānijā, Itālijā, Kiprā, Somijā un Zviedrijā) atalgojuma apmēru nosaka ar darba koplīgumiem.