Eiropas
Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot
panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda
izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās
dziļās ekonomikas lejupslīdes.
“Vienošanās!” tviterī paziņojis Eiropadomes
priekšsēdētājs Šarls Mišels, kuram nācās vadīt mokošās,
vairāk nekā 90 stundas ilgušās sarunas.
Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā
ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES ilgtermiņa budžetam
atvēlēt vairāk nekā 1,074 triljonus eiro, pavēstījusi Beļģijas
premjerministre Sofija Vilmesa.
Vienošanos izdevies panākt tikai pēc četras dienas ilgas
kaulēšanās, kam tikai nedaudz pietrūka, lai pārspētu līdzšinējo
ES samita ilguma rekordu.
Pasākumu pakete arī paredz līdz šim nepieredzēti lielas
summas aizņemšanos, ko ES veiks kopīgi. Pret šādu kopīgu
parādsaistību uzņemšanos desmitgadēm ilgi bija kategoriski
iebildusi Vācija.
Vienošanās ir īpaši nozīmīgs panākums Francijas prezidentam
Emanuelam Makronam, kas 2017.gadā guva uzvaru vēlēšanās, solot
stiprināt Eiropas Savienību (ES), taču līdz šim nebija spējis
pārvarēt skeptisko dalībvalstu pretestību. Tagad Makrons jau
paziņojis, ka šī ES esot “vēsturiska diena”.
Vienošanās rezultātā dalībvalstis, kas vissmagāk cietušas
no koronavīrusa pandēmijas, varēs saņemt miljardiem eiro savu
tautsaimniecību atveseļošanai, par ko īpaši aktīvi iestājās
jau tā ar smagām parādsaistībām apkrautā Spānija un Itālija.
Tam savukārt kategoriski pretojās tā sauktās “taupīgās”
dalībvalstis Nīderlandes vadībā, kas uzskatīja, kā šāda
ekonomikas stimulēšanas programma nav nepieciešama.
“Taupītāji” nevēlējās finansēt bloka dienvidu
valstis, kuras, viņuprāt, pārāk nevērīgi izturas pret saviem
tēriņiem.
Piekāpjoties “taupīgajām” dalībvalstīm, mainīta
sākotnējā proporcija staro grantiem un aizdevumiem atvēlētajiem
līdzekļiem.
Saskaņā ar panākto kompromisu grantu daļa samazināta no
sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 390 miljardiem,
attiecīgi aizdevumiem atvēlot 360 miljardus, nevis 250.
Fonda līdzekļu piešķiršana saistīta arī ar nepieciešamo
ekonomisko reformu īstenošanu, pret ko sākotnēji iebilda Roma un
Madride, kas bažījās, ka arī pēcpandēmijas atlabšanas atbalsts
būs saistīts ar tādām bargām taupības programmām, kādas tika
pieprasītas no Grieķijas, Portugāles un Īrijas apmaiņā pret to
finanšu sistēmas glābšanas pēc iepriekšējās krīzes.
Tikmēr apmaiņā pret zināmo piekāpšanos “taupītāji”
saņems ievērojamas atlaides to iemaksām ES budžetā.
Turklāt dalībvalstis, kas saņems līdzekļus no
tautsaimniecības atveseļošanas fonda, tos nevarēs tērēt, kā
tām ienāk prātā. Tie būs jāatvēl tēriņiem, kas atbilst ES
prioritātēm, tostarp nepopulāru reformu īstenošanai un klimata
pārmaiņu ierobežošanai.
Par līdzekļu sadali būs atbildīga Eiropas Komisija (EK), taču
dalībvalstis ar tā dēvēto kvalificēto vairākumu varēs noraidīt
nacionālos tēriņu plānus.
Vienošanās īstenošanai vēl nepieciešams saskaņot tehniskās
detaļas, un to vēl jāratificē Eiropas Parlamentam (EP).
Balsojums EP varētu notikt jau ceturtdien.
Līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES
atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs
pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, aģentūrai LETA pastāstīja
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti
labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu
budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā
iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā
samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.
Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir
panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu,
gan arī par daudzgadu budžetu.
“Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk
nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā,” sacīja
politiķis.
Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas
pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES
dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas
līdzekļu būs nedaudz vairāk.
“Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms
pieaudzis par 40% – tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro
par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet
2027.gadā – 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā
valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas
attīstības iespējas Latvijā,” norādīja premjers.
Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra
Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās
attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu
virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu
līdzekļu izlietojumam.
“Mērķis ir elementārs – izmantot iespēju, ko mums dod
dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu,”
pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas
palīdzēs Latvijai attīstīties
Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas
valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES
fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to
apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.
“Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim
demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību
sistēmā,” skaidroja amatpersona.
Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka
viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts
vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā
jomā.
Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas,
kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES
pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.
“Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija
ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens
kaut ko piedāvājis,” norādīja Kariņš.
