Dzirkstele.lv
Par “Gada gļotsēni 2024” iecelta trauslā lāsenīte (Leocarpus fragilis). Tā ir visai bieži sastopama gļotsēņu suga, kas, kamēr jauna, ir arī koša un labi pamanāma, jo sastāv no daudziem augļķermeņiem, kas atgādina krāsainas lāsītes, kas izgrezno sūnas vai citus augus.
“Trauslā lāsenīte ir viena no 15 biežāk novērotajām gļotsēņu sugām Latvijā. Lāsenīšu ģintī tā ir vienīgā suga arī pasaulē. Tās plazmodijs ir dzeltens vai bāli oranžs, stīgojošs. No tā attīstās 2–4 mm lieli, iegareni olveida vai izstiepta piliena formas augļķermeņi. Sākumā tie var būt dzelteni vai oranži, nobriestot kļūst tumšāk oranži, sarkanbrūni, brūni, kastaņkrāsas. Ārējais apvalks ir gluds, spīdīgs, trausls, kas, gļotsēnēm nobriestot, saplaisā kā čaumala, atsedzot gandrīz melnu sporu masu ar bālganu kapilīcija jeb iekšējo pavedienu tīklu. Pakāje kopīga, pāriet smalkās, ļenganās pavedienveida kājiņās, uz kurām var būt pa vienam vai vairākiem augļķermeņiem. Tipiskā izskatā trauslā lāsenīte ir dabā viegli pazīstama suga, tomēr tai ārēji līdzīgas ir dažas pilienīšu dzimtas gļotsēnes. Jauna maldinošā pilienīte (Hemitrichia decipiens), kamēr tā ir oranža, gan pēc krāsas, gan formas atgādina lāsenīti, taču pilienītēm ir stingra, stāva kājiņa, kā arī relatīvi apaļīgāka, ne tik izstiepta galviņa, turklāt tās pārsvarā aug uz kritalām. Pēc mikroskopiskām pazīmēm lāsenītes ar pilienītēm nav sajaucamas, jo pirmajām ir brūnas sporas, bet otrajām — dzeltenas,” “Facebook” raksta Latvijas Mikologu biedrības gļotsēņu aktīviste Vija Sīmansone.
Trauslā lāsenīte tipiski ir meža zemsedzes suga — tā visbiežāk ir atrodama uz sūnām vai citiem augiem — mellenājiem, zāles stiebriem, kā arī nobirās uz maziem zariņiem, skujām, mizām vai koksnes atliekām, retāk uz kritalām vai stāvošiem kokiem. Visbiežāk novērojama vasaras beigās un rudens sākumā — sāk augt jūlija otrajā pusē un augustā, visaktīvāk aug septembrī. Nobriedušas brūnas var saglabāties arī vēlāk rudenī, līdz pat pavasarim.
Ikviens aicināts ziņot par trauslās lāsenītes un arī citu gļotsēņu novērojumiem portālā “dabasdati.lv”, tādējādi palīdzot uzkrāt plašāku informāciju par to sastopamību un augšanas laiku.
“Droši ziņojiet arī agrākus novērojumus, ja gadās kādu atrast, piemēram, pārskatot savus foto krājumus — vērtīgi būs arī tie!” aicina V.Sīmansone.
Nelielus aprakstus latviešu valodā un foto ar visiem Latvijā atrastajiem gļotsēņu taksoniem var atrast mājaslapā “glotsenes.dziedava.lv”.
“Ja mājās ir mikroskops un ir interese iepazīt gada gļotsēni arī ar tā palīdzību, vēršam uzmanību, ka šai sugai sporas var izvietoties gan vienmērīgi, gan grupēties pa divi — pēdējā gadījumā tā būs sugas varietāte var. bisporus, kāda Latvijā vēl nav atklāta. Ir iespējas kļūt par atklājēju!” piebilst V.Sīmansone.
