Par 2026. gada simbolu – kukaini Latvijas Entomoloģijas biedrība ir ievēlējusi jaunatklājumu Latvijas faunā – skudru circenīti (Myrmecophilus acervorum). Šīs sugas pārstāvi 2022. gadā pirmo reizi Latvijā konstatēja Aleksandrs Balodis. Īpašs ir fakts, ka šīs sugas atradnes pie mums padara Latviju par sugas izplatības areāla galējo ziemeļu robežu. Lietuvā suga pirmo reizi tika konstatēta 2017. gadā. Nav skaidrs, vai suga izplatās ziemeļu virzienā klimata pārmaiņu ietekmē, vai līdz šim tikusi nepamanīta tās nelielā izmēra un slēptā dzīvesveida dēļ.
Skudru circenīši ir kukaiņu klases (Insecta) pārstāvji, kas ir piederīgi taisnspārņu (Orthoptera) kārtai, tāpat kā sabiedrībā vairāk pazīstamie sienāži, siseņi un circeņi. Skudru circenītis šobrīd ir vienīgā Latvijā zināmā suga, kas pārstāv dzimtu Myrmecophilidae un ģinti Myrmecophilus. Kopā ģintī šobrīd zināmas 66 sugas.
Skudru circenīši ir mirmekofīli un kleptoparazītiski – tas nozīmē, ka to izdzīvošana ir pilnībā atkarīga no citas kukaiņu dzimtas pārstāvjiem – skudrām (Formicidae). Skudru circenīši apdzīvo vairāk nekā 20 dažādu skudru sugu pūžņus, kur zog un barojas ar skudru oliņām, skudru medījumu un skudru veidotajiem ogļhidrātiem un olbaltumvielām bagātajiem izdalījumiem. Bet kādēļ šie neaicinātie viesi netiek “patriekti” no pūžņa? Skudru circenīšiem ir raksturīgi pielāgojumi, kas ļauj maldināt skudrupūžņu pamatiemītniekus, atdarinot skudru kustības, ķīmiskos un taustes signālus. Ierodoties jaunā skudru pūznī, skudru circenīši pakāpeniski pārklāj savu ķermeni ar skudru kutikulai raksturīgo ogļūdeņražu kārtiņu, kas mazina skudru agresiju pret tiem.
No pirmā acu uzmetiena cilvēkam skudru circenītis pat vizuāli varētu vairāk atgādināt skudru nekā circeņus vai radniecīgos siseņus un sienāžus. Tie ir netipiski sīki taisnpārņu kārtas pārstāvji – to ķermeņa garums nekad nepārsniedz 3,5 milimetrus. Tiem ir pilnībā reducējušies spārni un to ķermenim raksturīga tumša, sarkanīgi brūna nokrāsa. Tomēr, arī skudru circenīšiem ir raksturīgas taisnspārņiem tipiskās spēcīgās pakaļkājas. Lai gan liela daļa Latvijā sastopamo sienāžu, siseņu un circeņu sugu ir atpazīstamas ar savu “muzicēšanu” jeb skaņu radīšanu stridulējot, skudru circenīšiem šī īpašība evolūcijas laikā nav bijusi būtiska – tie skaņu nerada un arī nedzird. Stridulācijai citiem taisnspārņiem ir liela nozīme tieši pretējā dzimuma partnera atrašānā, savukārt skudru circenīšu mātītes spēj vairoties partenoģenēzes ceļā – no neapaugļotām mātīšu oliņām. Šis arī ir galvenais veids, kā šie kukaiņi vairojas Eiropā sastopamajās populācijās. Populācijas veido galvenokārt mātītes un sugas tēviņi šai sugai aprakstīti vien 2021. gadā. Tas padara skudru circenīti par interesantu izpētes objektu. Arī Latvijā līdz šim ir novērotas tikai mātītes. Pēc portāla “Dabasdati” informācijas, skudru circenītis ir novērots Rīgā, Jelgavā un arī Liepājā. Atšķirībā no citiem taisnspārņiem, šī suga ir sastopama visu vasaru – agrākais zināmais novērojums Latvijā ir maijā, bet vēlākais – augustā. Eiropā sugas aktivitātes periods ir vēl garāks (iNaturalist).
“Skudru circenītim ar cilvēku un cilvēkam ar skudru circenīti ir pavisam neitrālas attiecības, tomēr nākamreiz, kad dosies pastaigā dabā vai rosīsies pa dārzu, ja pievērsīsi visrūpīgāko uzmanību sev apkārt un zem kājām, varbūt izdosies šo pavisam nelielo, bet visnotaļ interesanto 2026. gada simbolu arī sastapt! Aicinām ievietot novērojumus portālā “Dabasdati.lv”, lai kopīgi uzzinātu vairāk par sugas izplatību Latvijā un noskaidrotu, ar kādām skudru sugām circenītis dzīvo!” saka Ringolds Rutkis, Rūta Starka, Dagmāra Čakstiņa no Latvijas Entomoloģijas biedrības.
