Patlaban Eiropas lielākajā daļā ir pasliktināta gaisa kvalitāte, tās
būtiska uzlabošanās Latvijā gaidāma no piektdienas, kad vējš atnesīs
tīrāku gaisu no ziemeļrietumiem, liecina Eiropas Vidēja termiņa laika
prognožu centra informācija.
Visu Eiropu, izņemot galējos ziemeļaustrumus, pārklājis silta gaisa
slānis, zem kura “iesprūdis” vēsāks gaiss. Gaisa slāņu sajaukšanos kavē
plašs augsta spiediena apgabals.
Nedēļas vidū sliktākā gaisa kvalitāte gaidāma Centrāleiropā, arī
Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Latvijā gaisa kvalitāte nedaudz
uzlabosies, salīdzinot ar situāciju nedēļas sākumā.
Piektdien Eiropā, mainoties sinoptiskajai situācijai, no
ziemeļrietumiem sāks ieplūst tīrāks gaiss, arī Latvijā ievērojami
samazināsies galvenā piesārņojuma – cieto daļiņu PM2.5 un PM10 –
koncentrācija.
Sākotnējie dati liecina, ka piesārņojums ar daļiņām PM2.5 šajās
dienās Latvijā caurmērā ir augstāks nekā 2020.gada oktobra sākumā, kad
gaisu piesārņoja ugunsgrēku dūmi no Krievijas un Ukrainas, bet daļiņu
PM10 koncentrācija valstī kopumā nav tik augsta.
PM10 ir putekļi, kuru diametrs ir līdz 10 mikrometriem, PM2.5 –
cietās daļiņas ar diametru līdz 2,5 mikrometriem. Vairāk nekā pusi no
PM10 piesārņojuma veido PM2.5 daļiņas. PM2.5 daļiņas galvenokārt rodas
degšanas procesos.
Iedzīvotāji, jo īpaši jutīgākie, var izjust gaisa piesārņojuma
ietekmi uz veselību. Cilvēkiem ar elpceļu un sirds un asinsvadu sistēmas
saslimšanām būtu jāierobežo pastaigas un jebkāda veida liela fiziskā
slodze. Ikvienam, ja sāk sūrstēt kakls vai nāk klepus, jāierobežo
fiziskās aktivitātes.
Jāņem vērā, ka iekštelpās var uzkrāties lielāks gaisa piesārņojums
nekā ārā. Galvenie PM2.5 un PM10 piesārņojuma avoti iekštelpās ir
krāsnis un plītis, īpaši malkas apkure un ēdiena gatavošana augstā
temperatūrā jeb cepšana, kā arī smēķēšana un sveču vai smaržkociņu
dedzināšana.
