Sākot ar 2022.gadu tiks īstenota ģimenes
atbalsta reforma, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem
pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers informēja, ka šodien valdība pieņēma 2021.gada budžeta
ietvaru, kurā ir paredzēts papildus finansējums mediķu un pedagogu darba
samaksai, kā arī sociālā nodokļa samazinājums par 1% un neapliekamā
minimuma sliekšņa palielināšanu.
Tāpat Kariņš uzsvēra, ka valdība lēma ar 2022.gadu īstenot ģimenes atbalsta reformu.
No valdības sēdes sagatavotā protokola lēmuma izriet, ka līdz
2021.gada 1.martam plānots pieņemt normatīvos aktus ar papildu atbalstu
ģimenēm ar bērniem atbilstoši Demogrāfisko lietu centra izstrādātajam
priekšlikumam par ģimenes valsts pabalsta reformu.
Šī mērķa sasniegšanai Labklājības ministrijai (LM) uzdots sagatavot
un līdz šā gada 1.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā
informatīvo ziņojumu ar izstrādātiem regulējošo normatīvo aktu
projektiem.
LM regulējumā ir jāparedz, ka ģimenes valsts pabalsts ar 2022.gada
1.janvāri par vienu apgādībā esošu bērnu līdz 20 gadu vecumam ir 25 eiro
mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī jeb
50 eiro par katru bērnu, par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam – 225
eiro mēnesī jeb 75 eiro par katru bērnu, bet par četriem un vairāk
bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) uzdots sagatavot un
līdz šā gada 1.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā
informatīvo ziņojumu ar izstrādātiem regulējošo normatīvo aktu
projektiem par valsts atbalstu studijām Latvijas augstskolā jauniešiem
no daudzbērnu ģimenēm.
Lai lemtu par atbalstu, IZM ir jāizvērtē studenta sociāli ekonomiskie
aspekti, mācību snieguma rādītāji, vecuma slieksnis, studiju vietu
pieejamība un citi aspekti. IZM jāpiedāvā atbalsts integrējot to kopējā
izglītības sistēmā, savukārt nepieciešamo finansējumu 2021.gadā
jānodrošina no rezervētā finansējuma demogrāfijas pasākumiem. Paredzams,
ka IZM izstrādātie noteikumi stāsies spēkā 2021.gada 1.septembrī.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka reformu ģimenes atbalsta
sistēmā neizdosies īstenot jau nākamgad, jo reformas ieviešanai
nepieciešamas nopietnas izmaiņas normatīvajos aktos. “Līdz ar to mēs
nonācām pie secinājuma, ka ar 2021.gada 1.janvāri nav iespējams ieviest
šo lietu. LM turpinās izstrādāt normatīvos aktus, tomēr lielākais
klupšanas akmens ir IT sistēmu piemērošana. Mēs visi sapratām, ka no
nākamā gada to nevar fiziski īstenot,” skaidroja finanšu ministrs.
Savukārt Kariņš atgādināja, ka viņa vadītā valdība nestrādā viena
budžeta ietvaros, bet gan domā par turpmākajiem budžetiem. Kā piemēru
premjers minēja valdības pagājušajā gadā pausto apņemšanos paaugstināt
minimālo algu līdz 500 eiro, kas tiks īstenots 2021.gadā. “Tagad
īstenojam to, par ko lēmām pagājušajā gadā. Līdzīgi skatāmies uz
nākamajiem budžetiem,” atzina Kariņš.
