Vēlreiz apspriežot slimnīcu tīkla reformu, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēdē šodien panākta vienošanās pirms tās virzīšanas Ministru kabinetā sasaukt ārkārtas kopsēdi, lai vērtētu, vai Veselības ministrijai (VM), slimnīcām, pašvaldībām un nozares organizācijām būs izdevies rast kopsaucēju par izmaiņu tālāko virzību.
Pēc tam komisijas varētu sagatavot savu ieteikumu Ministru kabinetam.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics (NA) atzīmēja, ka komisijas pie slimnīcu tīkla reformas jautājuma atgriežas jau trešo reizi, jo iepriekš nozarē bijis ievērojams satraukums. Viņš pauda, ka 18. marta sēdē diskusiju “temperatūra” bijusi mazinājusies, tomēr palikusi virkne neatbildētu jautājumu.
Mitrevics īpaši akcentēja slimnīcu tīkla nozīmi valsts drošības kontekstā, tai skaitā izvaicājot ārstniecības iestāžu gatavību tā dēvētajā X stundā. Viņš pauda, ka sevišķi pierobežā mediķiem varētu nebūt pietiekami skaidrs, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis, runājot par austrumu pierobežas slimnīcām, pauda bažas, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu un stacionāro pakalpojumu finansējuma samazinājums var negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti neatliekamās palīdzības līmenī. Viņš brīdināja arī par iespējamu ārstu un ambulatoro speciālistu migrāciju uz Rīgu vai ārvalstīm.
Pēc Zeitmaņa vārdiem, slimnīcās satraukti esot gan ārsti un māsas, gan pacienti un reģionos joprojām esot daudz nezināmā. Viņš aicināja nesteigties ar slimnīcu tīkla reformas ieviešanu un dot vairāk laika, lai tai varētu sagatavoties. Pēc viņa teiktā, lai gan Nacionālais veselības dienests norādījis uz izmeklējumu skaita palielinājumu ambulatorajā sektorā, rodas jautājums, kas šos izmeklējumus veiks, ja speciālisti no reģioniem aizies.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule pauda, ka neatkarīgi no slimnīcu tīkla modeļa dienesta uzdevums būs turpināt nodrošināt neatliekamo palīdzību nepārtraukti. Vienlaikus viņa atzina, ka jau šobrīd neskaidrie noteikumi ietekmē slimnīcas un ir traucējoši.
Cipule uzsvēra, ka slimnīcu reforma var ietekmēt NMPD darbu, jo tā jāvērtē kopainā ar ārstniecības personu pieejamību, iedzīvotāju skaitu un pakalpojumu kvalitāti, un šis process ir sarežģīts. Pēc viņas teiktā, jau pašlaik ne tikai pierobežā, bet arī citos reģionos dienesta darbs ir apgrūtināts, jo slimnīcas ne vienmēr spēj izpildīt valstiski noteiktās līgumsaistības.
NMPD direktore norādīja arī uz pieaugošu pacientu pārvešanu skaitu starp stacionāriem. Viņas ieskatā modelim jābūt skaidram, lai varētu pārliecināties, vai attiecīgais speciālists slimnīcā tiešām ir pieejams. Vienlaikus Cipule pauda, ka pašlaik nav indikāciju, ka slimnīcu tīkla reforma būtiski palielinātu NMPD darba apjomu, slodzi vai prasītu papildu finansējumu.
Līdztekus Cipule sacīja, ka izaicinājumi novērojami arī dzemdību aprūpē – specializētais medicīnas centrs arvien biežāk tiekot piesaistīts dzemdību aprūpei reģionos, kas signalizē par izaicinājumu šajā aprūpes jomā.
VM valsts sekretāra vietnieks veselības politikas jautājumos Svens Henkuzens izteicās, ka slimnīcu reforma nozīmē lielas pārmaiņas un tai dabiski ir pretestība. Viņš pauda, ka reformu nav iespējams iztēloties bez iebildumiem un pateicās slimnīcām, kas pragmatiski nāk klajā ar saviem priekšlikumiem.
Henkuzens atzina, ka nevarētu teikt, ka VM būtu vienojusies ar visām slimnīcām un darbs pie reformas būtu pabeigts. Viņš norādīja, ka darbs nākamgad ir jāturpina. Pēc VM pārstāvja teiktā, finansējums, kas reformā tiek ietaupīts, tiek atgriezts ambulatorajā un stacionārajā sektorā, nevis izņemts no slimnīcu sektora.
Henkuzens arī norādīja, ka slimnīcu tīkla pārmaiņas vērstas ar ārstniecības personu trūkuma spiediena samazināšanu. Pēc viņa teiktā, pašlaik ir grūti plānot, uz kuru slimnīcu vest pacientu, ja nav zināms, vai konkrētajā dienā tur ir pieejams vajadzīgais speciālists. Slimnīcu tīkla reforma šo “spiedienu uz cilvēkresursiem” mazinašot.
Deputāte Ingrīda Circene (JV) pauda, ka neskaidrību ir daudz, jo nav skaidri noteikts standarts, kas katrā slimnīcu līmenī ir jānodrošina. Viņa vaicāja, kā iespējams savstarpēji salīdzināt dažādas daudzprofilu slimnīcas ar atšķirīgām izmaksām un pieejamības rādītājiem.
Savukārt deputāte Līga Kozlovska (ZZS) diskusijā akcentēja bērnu veselības aprūpes pieejamību, tai skaitā jautājumu, vai bērnus plašāk vedīs uz Rīgu un kādas papildu izmaksas šādas pārvešanas varētu radīt NMPD. Viņa norādīja, ka nav runa par to, lai katrā lokālajā slimnīcā būtu visi speciālisti, tomēr jādomā, kā iedzīvotājiem nodrošināt sekundāro un primāro palīdzību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
Kozlovska pauda arī bažas par slimnīcu gatavību krīzes situācijām, norādot, ka slimnīcu katastrofu plāni ir novecojuši un neesot skaidrs, kā rīkoties dažādu drošības līmeņu gadījumā. Turklāt piedāvātais plāns ir “ļoti formāls”, jo no tā vispār pazudušas pirmā un otrā līmeņa slimnīcas, norādīja deputāte.
Valsts kontroles pārstāve Maija Āboliņa sēdē pauda, ka ilgstoši pastāvējusi problēma, ka speciālists “uz papīra” slimnīcā ir, bet realitātē nav pieejams. Viņas ieskatā, Latvija šādos maldos dzīvojusi desmitgadēm, tāpēc slimnīcu tīkla reformas lēmuma atlikšana nav risinājums.
Āboliņa norādīja, ka jebkurš lēmums būtu labāks par nepieņemtu lēmumu, vienlaikus aicinot mainīt skatījumu un neskatīt slimnīcu tīkla jautājumu tikai reģionālā finansējuma sadales kontekstā. Viņa uzsvēra, ka pacientam ar sarežģītiem veselības traucējumiem atsevišķos gadījumos labāks rezultāts var būt tad, ja viņš dodas tālāk uz vietu, kur pieejama atbilstoša palīdzība, nevis nonāk vietā, kur speciālists ir pieejams tikai formāli vai attālināti.
Valsts kontroles pārstāve arī informēja, ka rudenī plānots detalizētāk ziņot par bērnu ambulatoro veselības aprūpi. Gaidāmais ziņojums neapliecināšot, ka sistēma ir laba, un, ņemot vērā bērnu veselības aprūpes prioritāti, tas prasīs radikālu rīcību situācijas uzlabošanai.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa atkārtoti izteicās, ka reformā nav veikta pietiekama analīze, turklāt ģimenes ārstiem nav skaidrības, kā rīkoties, ja, piemēram, Jelgavā tiktu slēgta bērnu nodaļa – vai bērns būtu jāsūta uz Rīgu vai Daugavpili.
Arodbiedrības pārstāve pauda bažas arī par iespējamu papildu slodzi NMPD un par darbinieku situāciju gadījumos, ja kāda nodaļa tiktu slēgta. Pēc viņas teiktā, ar arodbiedrību par šiem jautājumiem VM neesot apspriedusies.
Sēdē izskanēja viedokļi, ka pārmaiņu nepieciešamībai kā tādai neviens neiebilst, tomēr pašreizējais piedāvājums izskatās sasteigts. Ja reforma būtu pietiekami pārrunāta ar nozari, šādas sēdes nebūtu vajadzīgas. Izskanēja arī apsvērums nevirzīt reformu tās esošajā variantā, ņemot vērā ģeopolitiskos drošības riskus.
Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvis Artūrs Bērziņš norādīja, ka ārstu skaits Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju ir aptuveni 60% no Eiropas vidējā rādītāja. Viņš uzsvēra, ka ārstu skaits nepalielināsies neatkarīgi no reformas, bet papildu finansējums uzņemšanas nodaļām vien neko nedos, ja nav pietiekami daudz ārstu.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs sacīja, ka ģimenes ārsti saprot reformas nepieciešamību, tomēr jautājums ir par to, kas notiks ar pacientiem, kuriem vajadzīga palīdzība ārpus ģimenes ārsta kompetences. Viņš īpaši akcentēja bažas par Jelgavas bērnu pediatrijas nodaļu, norādot, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšana jau pašlaik ir pārpildīta un rindas uz pakalpojumiem ir ļoti garas.
Henkuzens, atbildot uz izskanējušajiem jautājumiem, atzina, ka virkne jautājumu risināma tuvākajos soļos. Viņš pauda, ka kompromisa panākšanas gadījumā “visi ir vienlīdz neapmierināti”. Viņš sacīja, ka sarunas tiks turpinātas, bet “nenonāksim pie situācijas, kur visi būs apmierināti, – ne pie šāda finansējuma”.
Kā ziņots, parlamentārieši slimnīcu tīkla attīstības reformu vērtē vairākkārt. Šodienas kopsēdes darba kārtībā jautājums bija pieteikts kā “Par slimnīcu tīkla attīstības reformu – iedzīvotājiem un valsts drošībai”.
