Dzirkstele.lv
Invazīvās sugas un to ietekme uz vietējam ekosistēmām kļūst aizvien aktuālāks jautājums saistībā ar klimata pārmaiņām un spēju tām pielāgoties. Invazīvs var būt jebkura veida dzīvs organisms – sēne, baktērija, kukainis, augs, zivs, dzīvnieks. Šīm sugām ir ārkārtīgi nelabvēlīga ietekme uz dabu, ekonomiku un cilvēka veselību, tās strauji vairojas, agresīvi izplatās, nomāc vietējās sugas un apdraud ekosistēmas.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Evija Andrušķeviča-Jonāne skaidro, ka 2022. gada jūlijā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību invazīvo svešzemju sugu (ISS) saraksts tika papildināts ar 22 jaunām sugām. Starp tām ir arī kokžņaudzējs, kas ir vairāku Latvijas stādaudzētavu sortimentā, kā arī daļa dzīvnieku, kuri tiek vai arī pastāv iespēja, ka tos mūsu valstī varētu turēt kā mīļdzīvniekus. Te var minēt Āfrikas piešvardi (Xenopus laevis), kura ir sastopama Rīgas un Latgales zooloģiskajos dārzos, domājams, arī privātās kolekcijās, aksisbriedi (Axis axis), austrumu karaļčūsku (Lampropeltis getula), kura atrodas privātā kolekcijā, kā arī mainīgo vāveri (Callosciurus finlaysonii), kura ir potenciāls mīļdzīvnieks.
Latvijā izpildinstitūcijas, kas nodarbojas ar invazīvo sugu jautājumiem, ir Dabas aizsardzības pārvalde un Valsts augu aizsardzības dienests. Paralēli notiek arī prasmīga finansējuma piesaiste no Eiropas Savienības fondiem programmās, kas atbalsta zaļo kursu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un cīņu ar klimata pārmaiņām. Tādējādi Latvijas institūcijām, pašvaldībām un reģioniem ir iespēja sadarboties ar partneriem no citām Eiropas valstīm, gūt zināšanas, piesaistīt ekspertus, izglītot sabiedrību, veikt pilotprojektus, testēt inovatīvus risinājumus un uzlabot nacionālos un reģionālos politikas dokumentus invazīvo sugu pārvaldības jomā. Aizvadītajā 2014.-2020.g. plānošanas periodā projektos, kas finansēti ar “Interreg Europe” programmu, ir ieguldīti 272 miljoni eiro, veiktas 925 izmaiņas partnervalstu politikas dokumentos, izstrādāti 130 pilotprojekti, 1244 rīcības plāni un uzlabotas zināšanas un prasmes 17 908 nozarē strādājošiem speciālistiem, kuri nodarbojas ar dabas saglabāšanas jautājumiem visā Eiropas Savienībā.
Pēc jaunākajiem zinātniskajiem datiem, Latvijā savvaļā atrodamas 73 svešzemju augu sugas, par invazīvām šobrīd ir atzītas 63 sugas. Biežāk sastopamās ir puķu sprigane, Kanādas zeltslotiņa, vārpainā korinte, pīlādžlapu sērmūkšspireja, ošlapu kļava un citas. No 84 Latvijā savvaļā sastopamajām svešzemju dzīvnieku sugām invazīvas vai potenciāli invazīvas ir 33 sugas. Lielākā daļa ir ūdens iemītnieki – rotans, apaļais jūrasgrundulis, daudzveidīgā sēdgliemene un citi, bet ir arī invazīvi sauszemes dzīvnieki, piemēram, Amerikas ūdele, jenots, melngalvas mīkstgliemezis, sarkanausu bruņurupucis un citi.
Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē ir pieejami invazīvo sugu pārvaldības plāni vairākām augu un dzīvnieku sugām kā, piemēram, Spānijas kailgliemezim, nutrijai, puķu spriganei, sarainajai sarzālei. Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā pieejama informācija par Sosnovska latvāņa iznīcināšanas metodēm. Iedzīvotāji ir aicināti iepazīties ar sugu aprakstu, izplatību un efektīvākajiem ierobežošanas pasākumiem, ja ir potenciāla vai jau radusies nepieciešamība cīnīties ar kādu no svešzemju sugām. Tāpat arī var sazināties ar speciālistiem no Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts augu aizsardzības dienesta, lai pārrunātu katru konkrēto gadījumu individuāli.
Viena no vērienīgā “LIFE-IP” projekta “LatViaNature” tēmām ir invazīvo sugu pārvaldība un izskaušana. Iedzīvotāju informēšana, sadarbības veidošana, sabiedrības un pašvaldību iesaiste ir būtisks nosacījums, lai ierobežošanas pasākumi būtu veiksmīgi. Sastopoties ar invazīvajām sugām dabā, iedzīvotājiem ir iespēja ziņot par tām projekta ietvaros izstrādātajā tiešsaistes rīkā “Invazīvo sugu pārvaldnieks”. Tas piedāvā iepazīties ar teju 50 invazīvām sugām. Tās ir svešzemju sugas, kuras iekļautas ES regulā un kuras zinātnieki ir atzinuši par Latvijā invazīvām vai potenciāli invazīvām – ātraudzīgas, strauji vairojas un izplatās, apdraud vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību. Invazīvo sugu pārvaldnieks sniedz iespēju ar ilustrāciju un kodolīgu aprakstu palīdzību iepazīt invazīvās augu un dzīvnieku sugas Latvijā, sniegt ziņojumus par to izplatību. Informāciju var iesniegt gan izmantojot datoru, gan telefonā mobilajā lietotnē “ArcGIS Survey123”. Tā pati nolasa GPS koordinātes un darbojas gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.
Tāpat iedzīvotāji ir aicināti sekot līdzi Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vai “LIFE-IP” projekta “LatViaNature” mājaslapai, jo 2023. gada sākumā ir plānots atkārtots uzsaukums mazo grantu konkursam, kura ietvaros zemes īpašnieki varēs testēt jaunas un efektīvas invazīvo sugu izskaušanas metodes. Atbalsta apjoms plānots līdz 100 %, kas nozīmē, ka daļu izmaksu var nākties segt pašam. Projekta apstiprināšanas gadījumā tas jāievieš ne ilgāk kā divu gadu laikā no līguma parakstīšanas brīža. Pirmajā mazo grantu konkursā tika apstiprināti pieci projekti – no tiem četri projekti mērķēti Spānijas kailgliemeža ierobežošanai un viens projekts Kanādas zeltgalvītes pārvaldīšanai:
- Publiska komposta laukuma izbūvēšana Siguldas novada pašvaldībā (Spānijas kailgliemezis);
- Mobilais pīļu ganāmpulks Siguldas novadā;
- Nepatīk man šitās zeltslotiņas! (Salaspils);
- Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošana Jūrmalas pilsētas Lielupes palienēs;
- Spānijas kailgliemežu izskaušana birzītē un tuvākajās privātmājās Dorupē;
Pirmajā konkursā bija pieejami 20 000 eiro, vienam projektam paredzot no 1000 līdz 5000 eiro. Kopumā projektu īstenošanai pirmajā kārtā bija apstiprināts izmaksāt 19 785,19 eiro.
Kopš 2018. gada vidus Zemgales plānošanas reģions ievieš “Interreg Europe” programmas 2014.-2020. gadam projektu “Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām” (INVALIS). Projekta ietvaros identificētas piemērotākās labās prakses partnervalstīs, kas ietver veidus:
- kā visefektīvāk uzlabot sabiedrības zināšanas par ISS, to atpazīšanu un noteikšanu, lietojot dažādas platformas un mobilās aplikācijas, kurās ir iespēja atrast informāciju par ISS un reģistrēt to izplatību;
- kā organizēt nacionālos monitoringa un informatīvos pasākumus, ISS riska novērtējumu un monitoringu;
- kā iesaistīt sabiedrību cīņā ar ISS, organizējot kampaņas, brīvprātīgās akcijas, lai atjaunotu dabiskās teritorijas.
Projekta ietvaros ticis izstrādāts arī nacionāla līmeņa pētījums, kas nosaka ienākšanas ceļus Latvijā 66 invazīvām sugām, no kurām 30 ir dzīvnieku sugas, bet 36 – augu sugas, kuras ir Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā. Papildus tam veiktas izmaiņas vairākos nacionālos un reģionālos politikas plānošanas dokumentos Latvijā.
