Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ir vērsusies pie Ministru prezidentes, Klimata un enerģētikas ministra, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra, kā arī Ekonomikas ministra, aicinot valdību rūpīgi izvērtēt plānoto vēja elektrostaciju parku “K2 Ventum” Dienvidkurzemē un nepieciešamību pēc ilgtermiņā pārdomātas, datos balstītas enerģētikas plānošanas Latvijā.
„Pāvilostas gadījums ir jāvērtē nevis kā lokāls konflikts, bet kā tests Latvijas spējai pieņemt drošus un atbildīgus ilgtermiņa lēmumus,” norāda Vaidere, kura EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un ir Eiropas Enerģētikas foruma viceprezidente.
„Industriālu vēja parku izvietošana ir pieļaujama tikai tam paredzētās vietās, ievērojot ainavu, kultūrvēsturiskās vērtības un līdzsvaru starp dabisko vidi, vietējo ekonomiku un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, pretējā gadījumā sekas būs tūlītējas, un mēs riskējam neatgriezeniski zaudēt tieši to, kas šo apkaimi padara dzīvotspējīgu,” uzsver deputāte. Viņa norāda, ka ir nepieciešams skaidrs Latvijas teritorijas kartējums, kurās vietās varētu šos vēja parkus veidot un tad attiecīgi uzņēmumi varētu pieteikt savus projektus.
Viņa atzīmē, ka plānotais projekts paredz 46 līdz 250 metrus augstu vēja turbīnu izbūvi Baltijas jūras piekrastē – aizsargjoslā starp Grīņu rezervātu un Ziemupes dabas liegumu, tikai 2,5 kilometru attālumā no Pāvilostas. Tā ir unikāla piekrastes mazpilsēta ar saglabātu zvejnieku ciema plānojuma struktūru, kas pēdējo 30 gadu laikā kļuvusi par nozīmīgu tūrisma galamērķi, balstītu neskartā piekrastes ainavā un dzīves kvalitātē. “K2 Ventum” neatbilst ne Pāvilostas teritorijas plānojumam, ne Dienvidkurzemes ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, kur vēja enerģijas attīstībai paredzētas citas teritorijas ar būtiski mazāku ietekmi uz apdzīvotām vietām un piekrasti.
Deputāte arī vērš valdības uzmanību uz to, ka Baltijas jūras piekraste ir stratēģiski nozīmīga Latvijas nacionālajai drošībai un gaisa telpas uzraudzībai. Aizsardzības ministrija ir norādījusi, ka vēja parku izbūve šajā teritorijā ir pieļaujama tikai ar kompensējošiem risinājumiem, par kuru īstenošanu, izmaksām un finansēšanu sabiedrībai līdz šim nav sniegta skaidra informācija. „Sabiedrībai ir tiesības zināt, kā šie risinājumi tiks īstenoti un vai drošības infrastruktūras pielāgošana nenotiks uz nodokļu maksātāju rēķina,” uzsver deputāte.
Viņa atzīmē, ka jautājumus rada arī ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) neatkarība. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra publiski pieejamajiem datiem, IVN pasūtītājs SIA “K2 Ventum” un IVN izstrādātājs SIA “K2 Projekts” ir reģistrēti vienā juridiskajā adresē, un abu uzņēmumu vēsturisko dalībnieku sarakstos figurē vienas un tās pašas personas. I. Vaidere: „IVN ir valsts noteikts drošības filtrs. Ja šī filtra neatkarība rada pamatotas šaubas, apšaubāma kļūst visa turpmāko lēmumu ķēde, it īpaši, ja IVN atzinumā figurē vārdi “nebūtiska ietekme”.”
I. Vaidere norāda, ka publiski izskanējuši arī solījumi par teju miljons eiro ikgadējām iemaksām pašvaldības budžetā, taču nav publiski pieejamu aprēķinu un juridiski saistošu garantiju šo maksājumu izpildei. Nav arī skaidrs, kā šobrīd vēl nepelnošs, pāris gadu vecs uzņēmums ar 2800 eiro pamatkapitālu spēs nodrošināt visu, ko tas sola. Tāpat nav sniegta skaidra informācija par vēja turbīnu demontāžu, teritorijas atjaunošanu un finanšu garantijām pēc to kalpošanas beigām.
Noslēgumā Inese Vaidere uzsver: „Atjaunojamā enerģija ir gan Eiropas Savienības, gan Latvijas stratēģiska prioritāte un arī vēja enerģija Latvijai ir vajadzīga, taču to nedrīkst diskreditēt ar sasteigtiem, nepārdomātiem projektiem. Gudra, caurspīdīga un sabalansēta attīstība ir vienīgais veids, kā stiprināt gan enerģētisko drošību, gan sabiedrības uzticību.”
