Interneta lietotājiem bez maksas pieejama lietotne kiberkrāpnieku atvairīšanai

Rūpējoties par Latvijas kibertelpas drošību, kiberincidentu novēršanas institūcija “CERT.LV” piedāvā plašu ar kiberdrošību saistītu pakalpojumu klāstu, arī DNS ugunsmūri – aktīvās aizsardzības bezmaksas rīku individuālu lietotāju un organizāciju pasargāšanai no aktuālajiem kiberapdraudējumiem Latvijas kibertelpā, piemēram, viltus banku lapas, krāpnieciskas tirdzniecības platformas, vīrusus izplatošas vietnes u. c.

Lai mudinātu sabiedrību vairāk rūpēties par savu digitālo drošību pirmssvētku iepirkšanās laikā, “CERT.LV” aicina ikvienu interneta lietotāju sākt lietot DNS ugunsmūri.

“CERT.LV” norāda – lai gan kopējā situācija ir stabila, tomēr, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, apdraudējuma līmenis Latvijas kibertelpā joprojām vērtējams kā augsts. Visbiežāk kiberuzbrukumi tiek veikti ar mērķi iegūt lietotāju piekļuves datus sistēmām, platformām un iekārtām, lai tālāk iegūtu kontroli pār lietotāja kontiem un nozagtu finanšu līdzekļus. Latvijā regulāri notiek kampaņveidīgas krāpnieciskās aktivitātes – tiek izplatītas gan viltus vietnes, kas imitē banku un piegāžu uzņēmumu tīmekļvietnes, gan sociālo mediju un e-pasta platformas, lai tālāk izkrāptu lietotāju piekļuves datus.

Aktīvās aizsardzības pakalpojums DNS ugunsmūris, kuru izveidoja un uztur “CERT.LV” sadarbībā ar augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra uzturētāju (NIC), ik dienu jau piecus gadus efektīvi un bez maksas pasargā ikvienu interneta lietotāju Latvijā no tieši Latvijā aktuālajām krāpnieciskās kampaņās izmantotām ļaundabīgām saitēm, vietnēm un kaitīga satura.

Lai veicinātu pakalpojuma lietošanu un padarītu to iedzīvotājiem viegli un ērti izmantojamu, “CERT.LV” šoruden pirmo reizi piedāvā DNS ugunsmūra lietotni, kas ērti lejuplādējama un aktivizējama mobilajās iekārtās “Android” un “iOS” lietotājiem. DNS ugunsmūra lietotne ne tikai pasargās no nevēlamu saišu apmeklēšanas, bet arī neļaus saņemt telefonzvanus, kurus “CERT.LV” būs identificējusi kā krāpnieciskus.

“Lai gan lielai daļai iedzīvotāju kiberaizsardzību vispirms nodrošina izvēlētais interneta pakalpojuma sniedzējs, kā papildu aizsardzību ar plašāku funkcionalitāti mēs rekomendējam iedzīvotājiem savās mobilajās iekārtās uzstādīt arī DNS ugunsmūra lietotni. Biežākie apdraudējumi, no kā lietotājus pasargā DNS ugunsmūris, ir pikšķerēšanas uzbrukumi ar mērķi izvilināt piekļuves datus darba e-pastam vai citiem resursiem, lai tālāk varētu organizēt jau daudz personalizētākus un sarežģītākus uzbrukumus. Vienas krāpniecības kampaņas ietvaros var būt izveidoti pat vairāki desmiti saišu ar līdzīgu vizuālo noformējumu un saturu, tāpēc ir svarīgi laikus šīs saites identificēt un ievietot DNS ugunsmūrī,” skaidro “CERT.LV” vadītāja Baiba Kaškina.

Pērn pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka 23 % no 1005 respondentiem vismaz reizi dzīvē ir cietuši kiberincidentā. 18% gadījumu tas noticis mājās, bet 11 % – darbavietā. No vismaz vienā kiberincidentā cietušajiem 68% cieta zaudējumus, no kuriem 25 % bija finansiāla rakstura, 20 % zaudēja piekļuvi savam e-pastam vai sociālo tīklu kontiem, bet 23 % piedzīvoja emocionāla rakstura zaudējumus – stresu, bailes, apkaunojumu.

Kā skaidro “CERT.LV”, kiberkrāpnieki īpaši aktīvi kļūst tieši pirmssvētku periodā, kad iedzīvotāju modrības līmenis krītas un internetā tiek masveidā iegādātas svētku dāvanas un aktīvi izmantoti piegāžu uzņēmumu pakalpojumi. Noteiktos periodos katru gadu pastiprināta krāpnieku uzmanība tiek pievērsta arī uzņēmumu un organizāciju grāmatvežiem, nosūtot viltus paziņojumus par it kā laikus neapmaksātu rēķinu vai nodokļa parādiem. Tāpat pieaudzis arī tādu uzbrukumu skaits, kur tiek izmantoti mākslīgā intelekta risinājumi ticamākai ziņojumu sagatavošanai un nosūtīšanai, kā arī tiek aktīvi īstenotas krāpniecības ar viltotiem zvanītāju identifikatoriem. Diemžēl arī Latvijā šādi gadījumi nav retums.

DNS ugunsmūris tīmekļa vietne: https://dnsmuris.lv