Dzirkstele.lv
Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība “Apvārsnis” veiksmīgi īstenojusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto projektu “Vidzemes lauku krogi. Katalogs, apsekošana un fotofiksācija. I kārta”.
Projekta gaitā veikta divu seno Vidzemes lielceļu posmu: Valmiera–Straupe un Koknese–Cesvaine–Tirza–Alūksne–Ziemeri – krogu vēstures izpēte, apsekošana un fotodokumentācija, sagatavojot un publicējot Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvē un novadpētniecības platformā “Historia.lv” 63 krogu aprakstus.
Tāpat sastādīts un publicēts 19.gadsimta I puses labākajā kartē – Rikera 1839.gada Vidzemes speciālkartē – iekļauto krogu saraksts.
Krogi sakārtoti pēc novietojuma pagastos un pilsētās, pievienojot norādes par mūsdienu adresēm vai tuvākajām mājvietām, kā arī koordinātes vietas ērtākai atrašanai. Kopā sarakstā iekļautas ziņas par 690 Vidzemes krogiem. Publicētos aprakstus un sarakstu sastādīja Valters Grīviņš un Elza Elīza Vītola. Ar aprakstiem nepieciešamiem vēsturiskiem materiāliem palīdzēja Alūksnes, Cēsu, Gulbenes un Madonas muzeji, Gulbenes novada bibliotēka, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
“Vēsturiskās lauku krogu ēkas ir nozīmīga Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa, tie ir neaizstājami, Latvijā maz pētīti informācijas avoti, kas sniedz ziņas par sava laika būvniecības tradīcijām, satiksmes vēsturi, dažādām sociāli ekonomiskām un sabiedriskām norisēm. Krogu plašākās vēsturiskās nozīmes raksturošanai būs pietiekami norādīt, ka liela daļa 19. un 20.gadsimta sākuma latviešu sabiedrisko darbinieku, skolotāju, literātu, zinātnieku, juristu, tautsaimnieku, uzņēmēju piedzima… krodzinieku ģimenēs, kuru materiālais stāvoklis tiem ļāva iegūt panākumu gūšanai nepieciešamo izglītību,” saka “Historia.lv” redaktors, Latvijas vēsturisko krogu kataloga projekta vadītājs Valters Grīviņš.
Diemžēl atrašanās vietas, telpiskā plānojuma un grūti pielāgojamo konstruktīvo risinājumu dēļ kādreizējo krogu ēkas laika gaitā nereti zudušas, būtiski pārbūvētas vai tikušas pamestas un atstātas novārtā. “Mūsdienu urbanizācija šīs norises tikai vēl paātrina. Par krogu ēku aktualitātes lejupslīdi liecina arī valsts aizsardzībā esošo arhitektūras pieminekļu saraksts, kurā starp 3497 celtnēm ir tikai 25 vēsturiskās krogu ēkas, un jau 10 gadus sarakstam nav pievienots neviens jauns vēsturiskais krogs, bet atsevišķi objekti pat zaudējuši šo statusu,” uzsver V.Grīviņš.
Novārtā līdz šim bija palikusi arī Latvijas vēsturisko krogu izpēte un dokumentācija – tas, kas ir paveikts, galvenokārt balstījies uz atsevišķu cilvēku iniciatīvu, bez plašāka, sistemātiska aptvēruma. “Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi kvalitatīvi dokumentēt (veicot vismaz ārējo fotofiksāciju) vēl saglabājušās ēkas, lai nākotnē tās varētu izzināt un par tām mācīties pat tad, ja fiziski celtnes vairs nebūs saglabājušās. Ne mazāk svarīgi ir iespēju robežās izpētīt atsevišķo krogu vēsturi, apkopot ar tiem saistītos vēstures avotus, iegūto informāciju apstrādāt un kopā ar mūsdienu vizuālo dokumentāciju brīvpieejā publicēt, lai veidotu izpratni un radītu plašāku interesi par krogiem kā kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļiem, veicinātu krogus celtņu saglabāšanu, revitalizāciju, kā arī izmantošanu novadpētniecībā, lokālās vēstures izpētē un popularizācijā, izziņas un kultūras tūrismā,” saka V.Grīviņš.
Turpinot veiksmīgi iesākto darbu, biedrība “Apvārsnis” un “Historia.lv” komanda nolēmusi uzsākt ilgtermiņa projektu, kura rezultātā tiktu sagatavots un publicēts visus novadus aptverošs Latvijas vēsturisko krogu katalogs. Biedrība aicina visus, kuri saskata Latvijas vēsturisko krogu kataloga izveides nozīmīgumu un kuriem ir atbilstošas iespējas, atbalstīt projekta īstenošanu ar ziedojumu.
Ar šobrīd sagatavotajiem aprakstiem var iepazīties “Historia.lv” sadaļā “Vietas”, bet ar Rikera kartes krogu sarakstu sadaļā “Bibliotēka”.
