Izstādē Rīgā — arī par Gulbeni 1944.gadā

Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, 8.maijā, pie Brīvības pieminekļa Rīgā tika atklāta izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Par to informē Rīgas pašvaldība.

Brīvdabas izstādē izstāstīts 1944.gada aprīlī-oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas-PSRS karadarbībā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu – Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanas stāsts, parādot, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai.

Vienlaikus izstāde, it īpaši pašreizējās Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā, atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi, norāda pašvaldībā.

Izstādē var uzzināt, ka 1944. gada aprīlī Gulbenei uzbruka padomju aviācija, bet augustā tās nopostīšanu turpināja vācu armija. Gulbenē tolaik dzīvoja vairāk nekā 4000 iedzīvotāju, tā bija svarīgs dzelzceļa mezgls vācu aizmugurē, kas nodrošināja gan kara materiālu piegādes, gan militāro vienību pārvietošanos, tādēļ, sākot ar 1944.gada aprīli, pilsēta bija pakļauta padomju aviācijas uzbrukumiem. Aprīlī Gulbene piedzīvoja vismaz 15 padomju bumbvedēju gaisa triecienus, uz pilsētu tika nomestas vairāk nekā 475 tonnas fugasa aviobumbu un degbumbu. Viens no lielākajiem uzlidojumiem notika Lieldienās – 1944.gada 9.aprīļa naktī. Padomju bumbvedēju triecienā cieta Gulbenes dzelzceļa stacija un tās tuvākā apkārtne. Gulbenes degšanas atblāzmu varējis redzēt pat Cesvainē. Bombardēšanā cieta Baltā pils, dzirnavas, evaņģēliski luteriskā baznīca. Kāda nesprāgusi aviobumba daudzus gadus atradusies zem Gulbenes pamatskolas ēkas. Vācijas armija, atkāpjoties no Gulbenes, uzspridzināja dzelzceļa staciju un vairākas ēkas. Gulbenes dzelzceļa stacijas ēku atjaunoja vācu karagūstekņi, bet pilsētas vēsturiskās apbūves atjaunošana padomju okupācijas varai nebija prioritāte.

Izstādes autori ir vēsturnieki – Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Dr. hist. Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas “Creative Museum” vadītāja Ineta Zelča Sīmansone.

Izstāde Brīvības laukumā būs apskatāma līdz 17.maijam. Pēc tam izstādi eksponēs citās Latvijas pilsētās. Gulbenē tā būs skatāma pilsētas centrā no 10. līdz 30.jūnijam. Noslēgumā no 7. līdz 27.oktobrim izstāde atgriezīsies Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā.

Izstāde veidota LU Latvijas vēstures institūtā īstenotā valsts pētījumu programmas projektā “Latvijas 20.-21.gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Kara muzeju.