Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP) nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, ceturtdien domes sēdē paziņoja politiķis.
Lai arī Valsts drošības dienesta (VDD) lēmumu viņš uzskata par prettiesisku, domes priekšsēdētājs no amata atkāpās.
Viņš sēdē skaidroja, ka no VDD ir saņēmis paziņojumu par lēmumu, “ar kuru man tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem un netiek izsniegta speciālā atļauja, kas paredz tiesības izmantot klasificēto informāciju”.
“Attiecīgo lēmumu uzskatu par prettiesisku un neatbilstošu Satversmei, lēmumu apstrīdēšu likumā noteiktajā kārtībā un cīnīšos līdz galam par taisnīgumu, par Jūrmalu un jūrmalniekiem, un tiesisku valsti,” savu paziņojumu domei un vicemēram Jānim Lediņam (LZP) sēdē nolasīja politiķis.
Truksnis, “lai nepieļautu šaubu ēnu par lēmumu pieņemšanu” domē, atkāpās no domes priekšsēdētāja amata. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka atkāpšanas nenozīmē piekrišanu VDD lēmumam.
Jūrmalas mērs pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām amatā atgriezies ar deviņu no 15 domnieku balsīm. Viņu atbalsta “Latvija pirmajā vietā”, Latvijas Zaļā partija, “Saskaņas”, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Mārtiņš Stulpiņš.
Truksnis ir pirmais pašvaldības politiķis, kas ir paziņojis par VDD lēmumu attiecībā uz speciālo pielaidi.
VDD pašvaldību priekšsēdētāju un to vietnieku pārbaudes veic likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajā termiņā. Jebkura speciālās atļaujas pretendenta pārbaudes gaitā VDD vispusīgi vērtē personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, par šo personu iegūstot un analizējot plašu informācijas apjomu.
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai “par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”, kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.
Pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā ir 42 pašvaldības – 35 novadu pašvaldības un septiņas “valstspilsētu pašvaldības”.
