LETA
Papildu finansējums pakalpojumu apmaksai ārstniecības iestādēm šogad nav plānots, tāpēc tām jāsniedz pakalpojumi atbilstoši reālajām iespējām un līgumā noteiktajam valsts finansējumam, medijiem atzina Veselības ministrijas (VM) un Nacionālajā veselības dienesta (NVD) pārstāvji.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis pauda, ka pašreizējā tendence ambulatoro un stacionāro veselības pakalpojumu nodrošināšanā ir pozitīva. Kopumā situācija esot laba, un šī gada pirmajā pusgadā pārstrādes neesot lielas.
Ursuļskis sacīja, ka šī iemesla dēļ papildu līdzekļus slimnīcām šobrīd nav plānots dot, un svarīgāk ir pievērsties plānveida finansējumam plašākā griezumā.
NVD direktors Āris Kasparāns uzsvēra, ka šī gada sākumā jau piešķirtais papildu finansējums ir bijis krietni lielāks nekā pagājušajā gadā tajā pašā periodā piešķirtais 140 miljonu eiro apmērā.
NVD pārstāvji arī uzsvēra, ka būtiski plānot finansējuma sadali 12 mēnešu periodā.
“Nevar pieļaut, ka gada sākumā tiek sniegti vairāk pakalpojumi, bet gada beigās mazāk. Tāpēc arvien vairāk sekojam līdzi izpildei, lai neveidotos šāda disproporcionāla situācija, kad ienāk paziņojumi, ka ārstniecības pakalpojums nav pieejams,” pauda Kasparāns.
Savukārt NVD ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika informēja, ka kopējais pakalpojumiem piešķirtais finansējums laikā no 2019.-2024.gadam pieaudzis gandrīz par 500 miljoniem eiro.
Turpmākais 2024.gadam plānotais finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem ir 642 miljoni eiro, bet stacionārajiem pakalpojumiem vismaz 676 miljoni eiro.
Reinika pauda, ka nav pamatojuma ārstniecības iestāžu apgalvojumam, ka viss finansējums ir iztērēts, jo katru mēnesi ārstniecības iestādes saņem 1/12 daļu no kopējā finansējuma. Līdz ar to gadam plānotais finansējums nav izsmelts, tāpēc ārstniecības iestādēm jāsniedz pakalpojumi līdz gada nogalei no piešķirtā finansējuma.
Viņa norādīja, ka daļai pakalpojumu noteikts ierobežojošs finansējums jeb “kvota”, taču otrai daļai pakalpojumu apmaksa tiek veikta pēc to faktiski sniegtā skaita.
Ārstniecības iestāžu pārstrādes šī gada sešu mēnešu periodā ambulatoro pakalpojumu sektorā veidojušās 6 % apmērā, savukārt stacionāro pakalpojumu sektorā – 4 % apmērā.
“Uz kopējā apjoma šie rādītāji nav pietiekami būtiski, lai runātu par krīzēm,” viņa pauda.
Pārstrādes rodas tad, ja pakalpojumu sniegšanā ārstniecības iestādes neievēro gadam plānoto piešķiramo valsts finansējumu, par kuru iestādes ir informētas jau gada sākumā, viņa skaidroja.
Lielākās pārstrādes skar tādus pakalpojumus kā vispārējo ķirurģiju, otorinolaringoloģiju, rehabilitāciju, kā arī ginekoloģiju un citus ārstniecības pakalpojumus.
NVD pārstāvji pauda, ka situācija risināma, pārvirzot finansējumu, izvirzot prioritārās jomas, kā arī sarunās ar pacientu biedrībām par pakalpojumu plānošanu atbilstoši piešķirtajam finansējumam visa gada griezumā.
Vienlaikus dienesta pārstāvji uzsvēra, ka ir naivi cerēt, ka rindas pēc pakalpojumiem varētu izzust pavisam.
Nereti problēmu veido arī “mākslīgās rindas” izveidošanās – teju 20 % pacientu neierodas uz savu pierakstu, tādējādi pagarinot rindu un veidojot pat trīskāršus pierakstus dažādās medicīnas iestādēs, norādīja speciālisti.
NVD rosina veikt izņēmumus, piemēram, attiecībā uz ultrasonogrāfijas pakalpojumu, jo ne visos gadījumos tās veikšanai nepieciešams tieši radiologs – mērķēto ultrasonogrāfiju varētu veikt arī kāds citas kvalifikācijas speciālists ar atšķirīgu aparatūru, tādējādi samazinot šī pakalpojuma nodrošināšanas slogu.
