Latvija pārliecinoši saglabā pozīcijas ceturtajā vietā kā
valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts
Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā e-pārvaldes pētījumā
(“eGovernment Benchmark”), kurā vērtē Eiropas Savienības
dalībvalstu progresu e-pārvaldes attīstībā, izmantojot astoņas
dzīves situācijas, lai attēlotu publisko pakalpojumu briedumu
Eiropā.
Digitālās transformācijas norise Latvijā novērtēta sekmīgi,
starp 36 valstīm Latvijas veiktspēja vērtēta kā ceturtā labākā
Eiropas valstu konkurencē ar strauji augošu digitālo pakalpojumu
piedāvājumu kopvērtējumā ar lietotāju skaita pieaugumu. Top 5
veido: Malta, Igaunija, Austrija, Latvija un Dānija. Pētījuma
rezultāti uzrāda – Latvijā 78 % iestāžu pakalpojumi pilnībā
pieejami tiešsaistē, kas nozīmē pieaugumu par 10 % divu gadu
laikā.
“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Juris Pūce (AP!): “Esam gandarīti, ka Eiropas Komisijas pētījumā
Latvijas digitālās pārvaldes attīstība pārliecinoši saglabā
ceturto pozīciju starp visattīstītākajam valstīm e-pārvaldes
jomā. Latvijā ārkārtējās situācijas laikā pieauga darbības
ar e-pakalpojumiem, kā arī palielinājās elektroniski parakstītu
dokumentu plūsma, nodrošinot iedzīvotāju un uzņēmēju iespējas
saņemt pakalpojumus jebkurā laikā un vietā. Tāpat vēl ērtāku
ikdienu gan privātajām, gan juridiskajām personām nodrošina
e-adrese, kas rada iespēju sazināties ar valsts un pašvaldības
iestādēm digitāli. Mūsu sasniegumi digitalizācijas virzienā ir
kļuvuši par labu piemēru Eiropas Savienības valstīm. Kopā ar
pārējām Baltijas valstīm jau oktobrī neformālajā ministru
Padomē Bādenbādenē mēs esam aicināti sniegt kopīgu vēstījumu
par paveikto ceļā uz digitālo transformāciju.”
E-pārvaldes pētījumā tiek analizētas astoņas dzīves
situācijas, kur katrs notikums reprezentē privātpersonas vai
juridiskas personas biežāk izmantotos valsts pārvaldes
pakalpojumus. Šī gada pētījumā divās dzīves situācijās –
uzņēmējdarbībā, maza apmēra prasības sākšanā – Latvija
ieguvusi maksimālo punktu skaitu. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo
gadu, nozīmīgu attīstību piedzīvojušas tādas dzīves
situācijas kā pārcelšanās, maza apmēra prasību iesniegšana,
uzņēmējdarbība, atbalsta pakalpojumi ģimenēm un studijas
augstskolā. Tas nozīmē, ka pakalpojumu lietotāji novērtē
pilnveidoto dzīves situācijās ietverto pakalpojumu lietojamību un
pakalpojumu caurskatāmību. Portālā mana.latvija.lv
iedzīvotāji var uzzināt vairāk par pakalpojumiem, kurus saņemt
elektroniski.
Valstu attīstību prioritārajās jomās mēra, izmantojot vienu
vai vairākus indikatorus četros mērījumos: lietojamībā,
caurspīdīgumā, e-rīku izmantošanā un pārrobežu pieejamībā.
Kopumā Latvijas sniegums ir virs Eiropas vidējā rādītāja.
Pētījumā arī secināts, ka Latvijas nākotnes izaicinājums ir
uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes, veicināt IKT pakalpojumu
drošību un kvalitāti, kā arī jāturpina attīstīt arī privātā
sektora digitālā transformācija.
Plānojot inovatīvu, lietotājiem draudzīgu pakalpojumu
attīstību nākotnē, VARAM ievieš Pakalpojumu vides attīstības
plānu 2019.-2023. gadam. Plāna darbības virzieni ir vērsti uz
pakalpojumu sistēmas pārvaldību, lietotāj orientētiem un
proaktīviem valsts procesiem un pakalpojumiem, kā arī iedzīvotāju
saziņu ar valsti, kā arī digitālo prasmju attīstību. Tāpat
ministrijā šobrīd notiek aktīvs darbs, ieviešot Vienoto digitālo
vārteju, kas stiprinās pakalpojumu pārrobežu pieejamību.
Ar e-pārvaldes pētījumu var iepazīties šeit.
